Eiropas Savienība vēlas saņemt lētāku gāzi no Norvēģijas

Samazinoties Krievijas dabasgāzes piegādēm Eiropai, Norvēģija ir kļuvusi par reģiona lielāko gāzes piegādātāju. Taču pašlaik norvēģi savu gāzi pārdod par ļoti augstu cenu, kas ir izsaucis Eiropas valstu pārmetumus par iedzīvošanos uz enerģētiskās krīzes rēķina. Brisele un Oslo ir apņēmušās risināt šo jautājumu.

Eiropas Savienība gadu desmitiem paļāvās uz relatīvi lētām energoresursu piegādēm no Krievijas, taču pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā blokam steigā nācās meklēt citus, daudz uzticamākus piegādātājus. Tālu nebija jāmeklē, jo kaimiņos ir Norvēģija – viena no pasaulē lielākajām dabasgāzes un naftas ieguvējvalstīm.

Ievērojami samazinoties gāzes piegādēm no Krievijas, Norvēģija ir kļuvusi par Eiropas Savienības lielāko gāzes pa cauruļvadiem piegādātāju. Norvēģijas premjerministrs Jūnass Gāre Stēre jau pavasarī solīja, ka viņa valsts darīs visu, lai palīdzētu Eiropai tikt galā ar enerģētisko krīzi, kuras dēļ tā šogad par gāzi maksā vairākus desmitus reižu augstāku cenu nekā pērn.

"Eiropa var būt droša, ka Norvēģija būs uzticams gāzes piegādātājs.

Mēs izpildīsim savus solījumus un darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu stabilitāti situācijā, kurā pašlaik atrodas Eiropa. Mēs iegūstam tik daudz gāzi, cik ir iespējams, un nodrošināsim tās piegādi ar maksimālu jaudu," sacīja Stēre.

Norvēģija pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā piegādāja Eiropas Savienībai aptuveni 20% no bloka 27 dalībvalstīs patērētās gāzes. Salīdzinājumam – Krievija piegādāja vairāk nekā 40%. Taču šogad Norvēģija gāzes ieguvi ir palielinājusi par 8%, salīdzinot ar 2021. gadu, un kopumā varētu iegūt 122 miljardus kubikmetru gāzes, kas būtu rekordliels apjoms.

Norvēģija uz Eiropas Savienību šogad varētu eksportēt 90 miljardus kubikmetru gāzes jeb gandrīz 25% no blokam nepieciešamā apjoma.

Līdz šim Norvēģija savu gāzi eksportēja pārsvarā uz Rietumeiropu pa vairākiem cauruļvadiem. Taču drīzumā darbu uzsāks cauruļvads "Baltic Pipe", pa kuru gāzi eksportēs arī uz Poliju. Pa to ik gadu varēs piegādāt 10 miljardus kubikmetru gāzes, kas ir aptuveni puse no Polijas kopējā patēriņa.

Pateicoties milzīgajam pieprasījumam un augstajām energoresursu cenām, Norvēģija šogad ar gāzes un naftas eksportu varētu nopelnīt vairāk nekā 90 miljardus eiro. Tas būs par 30 miljardiem eiro vairāk nekā 2021. gadā.

Eiropas Savienība ir priecīga, ka Norvēģija palīdz nodrošināt bloku ar gāzi un naftu, taču daudzi nav mierā ar ļoti augstajām energoresursu cenām. Norvēģijas virzienā pat ir izskanējuši pārmetumi, ka tā izmanto Krievijas uzsākto karu Ukrainā, lai labi nopelnītu.

Norvēģijas premjers Stēre pagājušajā nedēļā paziņoja, ka viņa valsts interesēs nav augstas gāzes cenas, tāpēc tā sadarbosies ar Eiropas Savienību, lai nostabilizētu tirgu. Savukārt Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena paziņoja, ka Eiropas Savienība un Norvēģija kopīgi strādā pie tā, lai samazinātu gāzes cenu.

"Mums ir jāturpina darbs, lai pazeminātu gāzes cenas. Mums ir jānodrošina mūsu apgādes drošība un vienlaikus jānodrošina mūsu konkurētspēja pasaulē. Tāpēc mēs kopā ar dalībvalstīm izstrādāsim pasākumu kopumu, kurā tiks ņemts vērā mūsu attiecību ar piegādātājiem īpašais raksturs – sākot ar neuzticamiem piegādātājiem, piemēram, Krieviju, un beidzot ar tādiem uzticamiem draugiem kā Norvēģija. Esmu vienojusies ar Norvēģijas premjerministru Jūnasu Gāru Stēri par darba grupas izveidi.

Darba grupas ir sākušas strādāt pie tā, lai saprātīgā veidā pazeminātu gāzes cenu," sacīja fon der Leiena.

Tikmēr Norvēģijā atsevišķi politiskie spēki un vides aizstāvji protestē pret naftas un gāzes ieguves palielināšanu.

Norvēģijas parlamenta deputāts un opozīcijā esošās Sociālistiskās kreisās partijas priekšsēdētāja vietnieks Turgeirs Knāgs Fīlkesness nenoliedza, ka šajā brīdī ir jāpalīdz Eiropai, bet brīdināja, ka gāzes eksporta palielināšana var kaitēt pašai Norvēģijai.

"Eiropā ir ārkārtas situācija, un pēkšņi Norvēģijas gāze un nafta ir ļoti vērtīga. Tas mums rada problēmas, jo visas investīcijas Norvēģijā tiek novirzītas naftas un gāzes ieguvei. Tas apgrūtina mūsu iespējas īstenot "zaļo pāreju". Mēs varam priecāties īstermiņā, bet ilgtermiņā tā ir liela problēma Norvēģijai," uzskata Fīlkesness.

Savukārt bijušais Norvēģijas Zaļās partijas priekšsēdētājs Rasmuss Hansons izdevumam "Politico" sacīja, ka Norvēģija riskē sabojāt attiecības ar galvenajiem tirdzniecības partneriem, liekot tiem maksāt tik augstu cenu par gāzi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt