Eiropas Savienībā no Krievijas naftas varētu atteikties līdz gada beigām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Krievijas naftas embargo un pašreizējā situācija enerģētikas tirgū pēc gāzes piegāžu pārtraukšanas no Krievijas uz Poliju un Bulgāriju ir daži no svarīgākajiem jautājumiem šīsdienas Eiropas Savienības (ES) enerģētikas ministru sanāksmē Briselē. Viens no iespējamiem risinājumiem ir, ka atteikšanās no Krievijas naftas varētu notikt pakāpeniski, lai neveicinātu tās cenu kāpumu pasaules tirgos.

Eiropas Savienībā no Krievijas naftas varētu atteikties līdz gada beigām
00:00 / 03:10
Lejuplādēt

ES enerģētikas ministru ārkārtas sanāksme tika sasaukta Briselē pēc Krievijas lēmuma pārtraukt gāzes piegādi Bulgārijai un Polijai. ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone mierināja, ka Brisele un visas dalībvalstis bija gatavas šādam notikumu pavērsienam.

"Tas skaidri parāda, ka uz Krieviju nevar paļauties kā uz piegādātāju. Turklāt Krievijas prasība maksāt rubļos ir acīmredzams mēģinājums šķelt Eiropas Savienību.

Mūsu atbildei ir jābūt vienotai un solidārai. Eiropas Komisijai pašlaik nav informācijas, ka kāda no bloka valstīm vai kāds no uzņēmumiem gatavotos veikt maksājumus rubļos," sacīja Simsone.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena jau brīdināja, ka, samaksājot par gāzi rubļos, kompānijas pārkāps Krievijai uzliktās sankcijas. Fon der Leiena arī atgādināja, ka vairumam uzņēmumu ir noslēgti līgumi ar gāzes koncernu "Gazprom", kuros ir skaidri atrunāts, ka samaksa ir jāveic eiro vai ASV dolāros. To atgādināja arī Polijas klimata un vides ministre Anna Moskva.

"Mums nevajadzētu atbalstīt "Gazprombanku". Mums nevajadzētu atbalstīt Krievijas ekonomiku. Mums nav pienākuma sekot Putina dekrētiem un Putina likumiem. Mums ir Eiropas likumi, mums ir nacionālie likumi, mums ir līgumi starp "Gazprom" un nacionālajiem gāzes piegādātājiem. Tāpēc mums nav jāseko nekādiem citiem dokumentiem. Polija ir šādi rīkojusies. Tagad mēs esam atslēgti no Krievijas gāzes. Esam lepni būt Krievijas nedraudzīgo valstu sarakstā," paziņoja Polijas ministre.

Viņa sacīja, ka Polija šobrīd ir pietiekami nodrošināta ar gāzi un mudināja arī citas Eiropas valstis atteikties no Krievijas energoresursiem.

Savukārt tie, kuri to negrib darīt, varētu maksāt īpašajā fondā, kas palīdzētu visām valstīm nodrošināt savu enerģētisko neatkarību un drošību.

Viens no ticamākajiem risinājumiem varētu būt pakāpenisks Krievijas naftas embargo ar izņēmumu Ungārijai un Slovākijai, kuras šobrīd nevar atteikties no šīm piegādēm. Tāpēc arī Ungārija visu laiku iebildusi pret sankciju uzlikšanu Krievijas naftai un gāzei. Bet Ungārija uzsvēra, ka tās iebildumi un bažas ir ekonomiskas, nevis politiskas.

Šāds pakāpeniskums nodrošinās, ka Eiropas ekonomikas vilcējspēks Vācija nepiedzīvo ekonomisko krīzi, un tas arī ļautu mazināt traucējumus starptautiskajos naftas tirgos. Ir bažas, ka šis lēmums var izraisīt naftas cenu kāpumu pasaulē. Taču šodien bija vērojama interesanta kustība – reaģējot uz vājo ekonomikas izaugsmi Ķīnā, kas ir pasaulē lielākā naftas importētāja, naftas cena nokrita par 3%.

Savu nostāju mainījusi ir Vācija – "Financial Times" raksta, ka Vācija pat sākot aktīvi atbalstīt Krievijas naftas embargo un uz to mudinot arī citas ES valstis. 

Vācijas ekonomikas ministrs Roberts Habeks sacījis: "Pateicoties uzņēmumu darbam un saskaņotajai pieejai, esam radījuši situāciju, kurā Vācija var izturēt naftas embargo. To izturēt gan nenozīmē, ka tas paies garām valstij, neatstājot pēdas."

Bet dažas lietas notiek arī bez šādas saskaņošanas. Tankkuģis, kas ved Krievijas dīzeļdegvielu, no kura izkraušanas iepriekš atteicās Zviedrijas ostas darbinieki, nedēļas nogalē bija noenkurojies Nīderlandes piekrastē, taču arī Amsterdamas ostas darbinieki atteikušies to izkraut. Šis Krievijas kuģis gan peld zem Māršala salu karoga un ir atbrīvots no sankcijām.

Plašāk priekšlikumi Krievijas sankciju 6. paketei būs zināmi rīt, un trešdien tos jau apspriedīs dalībvalstu vēstnieki. Visticamāk, bez pakāpeniskā naftas embargo tajā būs arī sankcijas pret privātpersonām un pret citām Krievijas bankām, tai skaitā "Sberbank". 

KONTEKSTS:

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti