Šis Eiropas solis, kas ierobežos Kremļa rīcībā esošos ienākumus kara finansēšanai Ukrainā, viennozīmīgi ir visjaudīgākā rīcība no Eiropas puses.

Vienošanās paredz tūlīt apturēt divas trešdaļas, bet līdz gada beigām 90 procentus Krievijas naftas eksporta uz ES valstīm. Tiesa gan, pagaidām šis embargo neattieksies uz Ungāriju, Čehiju un Slovākiju.

Naktī uz otrdienu panāktā vienošanās paredz noteikt embargo uz to Krievijas naftu, ko ieved ar kuģiem un kas veido divas trešdaļas no Eiropā iepirktās Krievijas naftas. Pa caurļvadiem piegādātā nafta pagaidām paliek ārpus embargo, kā to pieprasīja Ungārija.

Ungārijas mediji jau apsveikuši premjeru Viktoru Orbānu ar uzvaru, nepieminot, ka šis izņēmums ir pagaidu variants.

Tikmēr Vācija un Polija, kas arī saņem caurļvadu naftu no Krievijas, ir pašas apņēmušās līdz gada beigām pilnībā tikt no tās vaļā. Tāpēc realitātē sankcijas būs jaudīgākas – līdz gada beigām Eiropa atteiksies no 90% Krievijas naftas.

"Īstermiņā tas sodīs Krievijas ekonomiku, bet galvenokārt tas būtiski mainīs mūsu, eiropiešu, enerģijas piegādes," uzsver Francijas prezidents Emanuels Makrons.

Sestā sankciju kārta ietver arī sankcijas pret tiem, kas apsūdzēti kara noziegumu pastrādāšanā Ukrainas pilsētā Bučā, un arī pret Krievijas pareizticīgo līderi patriarhu Kirilu, kurš slavina Putina režīmu.

Eiropas Savienībā tiks aizliegti vēl trīs Krievijas TV kanāli, kuri tiek vainoti dezinformācijas izplatīšanā – "Rossija RTR", "Rossija 24" un "TV Center International". No starptautiskās maksājumu sistēmas SWIFT tiks atslēgtas vēl trīs bankas, ieskaitot Krievijas lielāko banku "Sberbank", kas veido 37% no tirgus.

"Gazprombank", caur kuru tiek veikti Eiropas maksājumi par gāzi, gan nav šajā sarakstā. Jaunās sankcijas arī aizliedz ES kompānijām apdrošināt un pārapdrošināt Krievijas kuģus, kas krietni apgrūtinās pārvadājumus.

Tagad viss vēl jāpārvērš juridiskajā valodā un oficiāli jāapstiprina ES Padomē; tas notiks dažu dienu laikā.

Eiropas Savienība jau noteikusi sankcijas Krievijas akmeņoglēm un naftai, tagad atliek vēl vērsties pret Krievijas gāzes piegādēm. Gāzes embargo gan nav tuvākā laika realitāte. Taču var izrādīties, ka pati Krievija sniedz palīdzīgu roku.

Krievijas "Gazprom" otrdien apstiprināja, ka pilnībā aptur gāzes piegādi Nīderlandes kompānijai "GasTerra", jo tā nemaksā rubļos. Polijai, Bulgārijai un Somijai gāze jau ir atslēgta. Nākamā rindā ir Dānija, jo arī tā atteikusies maksāt rubļos.

Baltijas valstis un Polija aicina vērsties pret Krieviju ar vēl stingrākām sankcijām, tai skaitā gāzes embargo.

"Ja Eiropa un brīvā pasaule zaudēs šo cīņu, zaudēs šo karu, mēs vairs nebūsim drošībā, jo mēs vienmēr būsim apdraudēti un Putina šantažēti," uzsver Polijas premjers Mateušs Moraveckis.

"Protams, mēs vēlētos, lai viņš tiktu pilnībā gāzts – viņš pārstāv brutālu spēku. Krievija ir lielvalsts, un, ja galu galā Ukraina izdzīvos kā suverēna valsts, kas ir mūsu vienīgais mērķis un kāpēc mēs atbalstām Ukrainu ar dažādiem līdzekļiem, tad tā būs mūsu uzvara."