Eiropas Savienība, Ķīna un citas valstis apvienojas zaļo investīciju finansēšanai

Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas sanāksmē piektdien Vašingtonā oficiāli izziņoja globālu ilgtspējīga finansējuma platformu, kuras mērķis ir savākt nepieciešamos līdzekļus klimata krīzes risināšanai. Šo platformu pērn izveidoja Eiropas Savienības līmenī, taču tagad sperts nākamais solis, iesaistot arī citas valstis. Sanāksmē uzmanība pievērsta arī ekonomikas izaicinājumiem pasaulē.

Nav noslēpums, ka klimata izmaiņas rada globālas problēmas un nepieciešamas milzu investīcijas, lai pārietu uz ekonomiku ar zemu izmešu daudzumu. Eiropas Savienība ir vienojusies par būtisku oglekļa emisiju samazināšanu līdz 2030. gadam. Lai līdz šim laikam to paveiktu, daudzām ekonomikas nozarēm, piemēram, ražošanai, lauksaimniecībai un enerģētikai, nepieciešami papildu ieguldījumi.

Izmešu samazināšanai spēkus apvieno nozīmīgas ekonomikas lielvarasRihards Plūme

    Gadā tie būtu no 180 līdz 290 miljardiem eiro, bet vēl lielāki ieguldījumi ir nepieciešami, lai līdz 2050. gadam emisijas sasniegtu nulles robežu. Eiropas Komisija norāda,- lai cīnītos ar izaicinājumiem, nepietiks ar rīcību valsts līmenī un ir vajadzīga plašāka starptautiskā sadarbība.

    Lai labāk apvienotu centienus globāli palielināt vides ziņā ilgtspējīgu finansējumu un veicinātu zaļo finanšu produktu tirgu integrāciju starptautiskā mērogā, izveidota Starptautiskā ilgtspējīgā finanšu platforma.

    Šo platformu piektdien ASV galvaspilsētā Vašingtonā izziņoja Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis. „Mēs Eiropas Savienībā jau īstenojam zaļo finanšu pasākumu plānu, kura ideja ir veicināt to, lai privātais sektors un finanšu tirgi lielākus līdzekļus novirzītu zaļajiem un ilgtspējīgiem projektiem,” teica Dombrovskis. 

    Eiropas Savienībā jau ir pieņemti vairāki normatīvie akti, tomēr šādā līmenī nav iespējams panākt lielu emisiju ierobežošanu, jo bloks kopumā rada tikai 9% pasaules izmešu, skaidroja Dombrovskis. Šī iemesla dēļ nepieciešama starptautiska sadarbība, un

    tagad iniciatīvā izdevies iesaistīt arī citus lielus spēlētājus, proti, Argentīnu, Čīli, Kanādu, Ķīnu, Indiju, Keniju un Maroku.

    Dombrovskis sarunā ar Latvijas Radio paskaidroja, ka platformas mērķis nav piesaistīt naudu, bet gan saskaņot noteikumus par to, kas ir ilgtspējīgi jeb „zaļi” ieguldījumi visā pasaulē.

    „Dibinājām šo platformu ar septiņām citām valstīm, lai veicinātu starptautisku koordināciju, kādā veidā šie finanšu sektoru regulējošie normatīvi attiecībā uz zaļajām finansēm tiek starptautiski ieviesti," teica Dombrovskis. "Tas darīts, lai novērstu to, ka tiek pieņemti ļoti dažādi, iespējams, pretrunīgi standarti, kas veicinātu tirgus fragmentāciju.”

    Komisijas viceprezidents skaidroja, ka platforma tagad ietver valstis, kas kopumā veido 44% globālā iekšzemes kopprodukta un 44% no pasaulē radītajām emisijām. Dombrovskis uzsvēra, ka sarunas turpinās arī ar citām valstīm, tādēļ platformai nākotnē varētu pievienoties vēl virkne valstu. Tiesa,

    iniciatīvai šobrīd nav pievienojušās Savienotās Valstis un tuvākajā laikā tas, visticamāk, nemainīsies.

    “Sarunas jau tagad notiek, un jau tuvākajā laikā mēs sagaidām, ka potenciāli jaunas valstis turpinās pievienoties šai iniciatīvai," paskaidroja Dombrovskis. "Pašreiz jāatzīst, ka nekādas intereses no ASV puses nav. Mēs zinām, ka federālās valdības nostāja attiecībā uz klimata pārmaiņām ir noliedzoša. Tā nevēlas iesaistīties nekāda veida aktivitātēs. Tajā pašā laikā, ja runājam par zaļajām finansēm, mēs redzam lielu interesi no ASV štatiem, pilsētām un finanšu sektora.”

    Dombrovskis piebilda, ka sanāksmē tika plaši apspriestas arī ekonomikas attīstības perspektīvas gan globālā, gan reģionālā līmenī. Pasaulē vērojama ekonomikas attīstības palēnināšanās, kas galvenokārt saistīta ar Ķīnas un ASV tirdzniecības konfliktiem.

    „Ekonomika pašreiz bremzējas, un ir pieaugusi nenoteiktība un riski arī tālākai ekonomikas attīstībai," teica Dombrovskis. "Gan starptautiskie tirdzniecības konflikti, gan attīstības ekonomikas bremzēšanās un ģeopolitiskā nestabilitāte Tuvo Austrumu reģionā… Tāpat mums Eiropā jāskatās, kādā veidā atrisināsies „Brexit” jautājums.

    Tiek vērtēts arī tas, kādā veidā būtu jāīsteno un starptautiski jākoordinē monetārā un fiskālā politika, lai stimulētu ekonomiku un šo bremzēšanos mazinātu.”

    Bažas par ekonomikas lejupslīdi šajā sanāksmē pārrunājusi arī Eiropas Parlamenta deputāte Inese Vaidere, kas bija vienīgā Baltijas un Ziemeļeiropas pārstāve no Eiroparlamenta.

    „Protams, risks lejupslīdei pastāv un draudi ir dažādi," sacīja Vaidere. "Protams, nenoteiktība ir viens no draudiem. To izraisa "Brexit", ASV un Ķīnas tirdzniecības karš, Turcija un Sīrija… Šīs ir lietas, kas veicina nenoteiktību, un tas neatstāj labu iespaidu uz ekonomiku.”

    Viņasprāt, recesijā ar lielu varbūtību varētu ieslīgt Vācija, jo tās galvenais industrijas dzinējspēks – automašīnu rūpniecība - joprojām pārdzīvo grūtības, kas gan tiekot līdzsvarotas ar attīstību celtniecības nozarē. Savukārt ASV, pēc Vaideres domām, ir ļoti ieinteresētas ekonomikas pieaugumā, un, lai to panāktu, vajadzīgi tirdzniecības partneri. Viņasprāt, ASV prezidents Donalds Tramps darīs visu, lai pašreiz esošo Savienoto Valstu ekonomikas pieaugumu pirms prezidenta vēlēšanām noturētu.

    „Iespējams, ka krīze varbūt tuvojas, bet tā noteikti nevarētu būt tāda krīze kā 2008. un 2009. gadā, jo pašlaik ir ļoti zemas procentu likmes," savu skatījumu iezīmēja Vaidere. "Faktiski tas arī ir drauds. No vienas puses, tas ekonomiku attīsta, bet, no otras puses, pastāv risks, ka uzņēmēji varētu iesaistīties riskantos projektos tieši tāpēc, ka likmes ir tik zemas.”

    Vaidere pauda viedokli, ka par krīzi būtu nepieciešams runāt daudz, jo tad cilvēki kļūst piesardzīgāki un neatkārto tās kļūdas, kas bija ļoti sāpīgas pirms desmit gadiem. Politiķe piebilda, ka sanāksmē par lielu un globālu ekonomikas krīzi netika runāts, un arī viņa tam šobrīd neredzot pamatu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti