Eiropas Savienība ieguldīs 750 miljardus eiro, lai veiktu obligāciju ārkārtas uzpirkšanu

Itālija ir paziņojusi par drošības pasākumu pagarināšanu, aizvien jaunas valstis slēdz savas robežas ārvalstniekiem vai nesvarīgiem ceļojumiem. Pirmais nāves gadījums konstatēts arī Krievijā. Tikmēr starptautiskās finanšu institūcijas cenšas nomierināt finanšu tirgus, kuros joprojām vērojamas milzīgas svārstības un satraukums. Eiropas Centrālā banka (ECB) plānot iztērēt 750 miljardus eiro, lai veiktu obligāciju ārkārtas uzpirkšanu.

Pasaule turpina cīnīties ar jaunā koronavīrusa radītajām sekāmUģis Lībietis

    Līdz šim visā pasaulē ir reģistrēti jau gandrīz 220 tūkstoši saslimšanas gadījumi ar Covid-19, un aptuveni 20 tūkstoši inficēšanās gadījumu reģistrēti pēdējās diennakts laikā. No šī vīrusa radītajām komplikācijām miruši 8900 cilvēki. Taču situācija pasaulē ir ievērojami atšķirīga.

    Tā, piemēram, par koronavīrusa izcelsmes vietu uzskatītajā Uhaņas pilsētā Ķīnā ceturtdien, 19. martā, pirmo reizi kopš slimības uzliesmojuma sākuma nav reģistrēts neviens jauns saslimšanas gadījums. Tas vietējiem iedzīvotājiem jau vairojis cerības par to, ka drīzumā varētu tikt mīkstināti vai pilnībā atcelti bargie drošības pasākumi.

    Tikmēr Eiropā situācija kļūst arvien satraucošāka. Pēc tam, kad dienas laikā Itālijā no šīs slimības dzīvību zaudēja 475 cilvēki, valsts premjerministrs Džuzepe Konte paziņoja, ka nacionālie piesardzības pasākumi tiks pagarināti arī pēc 25. marta. Arī Vācijā saslimušo skaits dienas laikā pieaudzis par 2800, pārsniedzot 11 tūkstošus. Vācijas kanclere Angela Merkele Covid-19 jau nosaukusi par lielāko izaicinājumu kopš Otrā pasaules kara, aicinot iedzīvotājus ievērot pašizolācijas prasības.

    Savukārt Austrālija un Jaunzēlande slēgušas savas robežas ārvalstniekiem, bet ASV un Kanāda uz 30 dienām ierobežos nesvarīgos ceļojumus pār savu robežu.

    Pirmais koronavīrusa nāves gadījums ceturtdien konstatēts arī Krievijā, kas līdz šim ar īpašiem piesardzības pasākumiem nav izcēlusies.

    Šajās dienās liela uzmanība tiek pievērsta arī valstu un finanšu institūciju darbībām, cenšoties mazināt gaidāmās ekonomiskās krīzes sekas. Trešdienas, 18. marta, vakarā

    Eiropas Centrālā banka visai negaidīti paziņoja, ka tā ir apņēmusies iztērēt 750 miljardus eiro, lai veiktu obligāciju ārkārtas uzpirkšanu,

    tādējādi kopā ar citām centrālajām bankām cenšoties mazināt koronavīrusa radītās ekonomiskās sekas.

    Vien pirms nepilnas nedēļas Eiropas Centrālā banka (ECB) iepazīstināja arī apjomīgu stimulēšanas paketi, kurai gan neizdevās nomierināt tirgus. Kā teikts bankas paziņojumā, papildu valdību un uzņēmu vērtspapīru iepirkšana noslēgsies tad, kad vīrusa krīzes fāze būs beigusies. Pēc bankas prezidentes Kristīnes Lagardas vārdiem, ārkārtas situācijā ir nepieciešami ārkārtas pasākumi un nav nekādu ierobežojumu tam, lai nodrošinātu eiro stabilitāti.

    "Mums ir pilnīga fleksibilitāte. Nav nekādas iepriekš noteiktas mēneša summas, tāpēc mēs varam noteikt un izvērtēt riskus un vajadzības, kā arī izvēlēties un pielietot labākos mūsu rīcībā esošos instrumentus. Otrkārt, pēc risku izvērtēšanas mēs lemsim, kur ir nepieciešams iejaukties – ja mēs redzēsim kādu dislokāciju vai fragmentāciju sabiedriskajā sektorā, mēs protams, pielietosim šos instrumentus risku mazināšanai. Ja būs nepieciešams uz laiku novirzīties arī no kapitāla atslēgas, mēs darīsim arī to," uzskata ECB prezidente Kristīne Lagarda.

    Taču tā vien liekas, ka arī šie ECB pasākumi nav pilnībā spējuši nomierināt finanšu tirgus. Lai arī sākotnēji Āzijas tirgos bija manāms neliels kāpums, gan Honkongas, gan Singapūras, gan Bangkokas, gan Tokijas biržās vēlāk atkal tika piedzīvots vairāku procentu kritums.

    Nedaudz cita situācija ir novērojama Eiropā, kur biržās novērots neliels kāpums.

    ECB spertajam solim bijusi arī dramatiska ietekme uz naftas tirgu, piemēram, "West Texas Intermediate" naftas cenām pieaugot par 17%, tādējādi izlīdzinot 24% kritumu dienu iepiekš.

    Analītiķi uzskata, ka kritumi un svārstības naftas un citu izejmateriālu tirgos noteikti turpināsies, ja naftas eksportētājvalstu organizācijai OPEC un Krievijai līdz aprīlim neizdosies vienoties par naftas ieguves apmēru mazināšanu.

    KONTEKSTS:

    Jaunais koronavīruss ''SARS-CoV-2'' un Covid-19 sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norāda, ka Covid-19 saslimstība sasniegusi globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu Covid-19 izplatīšanos.

    Latvijā pirmoreiz Covid-19 vīruss konstatēts 2020. gada 2. martā. Ar mērķi ierobežot infekcijas izplatīšanos Latvijā 12. martā nolemts izsludināt ārkārtējo situāciju, kas būs spēkā no 13. marta līdz 14. aprīlim un kuras laikā noteikta virkne ierobežojumu.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti