Eiropas Savienībā domā par kopīgiem gāzes iepirkumiem un patēriņa mazināšanu

Sagādāt pietiekami daudz gāzes nākamajai ziemai varētu būt sarežģītāk nekā šai. Tādas bažas arvien skaļāk izskan no dažādu Eiropas Savienības (ES) valstu enerģētikas ministriem. Tādēļ politiķi un eksperti trešdien, 12. oktobrī, Prāgā turpina meklēt zelta vidusceļu starp mēģinājumiem samazināt gāzes cenas un rūpēm par to, lai gāzes būtu pietiekami. 

Eiropas Savienībā domā par kopīgiem gāzes iepirkumiem un patēriņa mazināšanu
00:00 / 03:35
Lejuplādēt

Katrs nākamais solis, lai samazinātu apkures un elektrības cenas, kļūst arvien sarežģītāks, jo ātrie un vienkāršie risinājumi jau ir izsmelti. Turklāt Eiropas valstis atrodas dažādās situācijās, līdz ar to tas, kas varētu palīdzēt vienam, otram varētu kaitēt.

Tādēļ Eiropas Komisija šobrīd galvenokārt strādā pie pasākumiem, kas mazinās patēriņu un veicinās kopīgus gāzes iepirkumus.

Savukārt par skaļi pieteiktajiem gāzes cenu griestiem valda pretrunīgi viedokļi. Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto iebilst pret maksimālās cenas noteikšanu Krievijas gāzei, jo Ungārija turpina to saņemt. "Krievi ir skaidri pateikuši, ka gadījumā, ja tiks ieviesti gāzes cenu griesti, viņi pārtrauks piegādes. Tas apdraudēs mūsu piegāžu drošību. Tāpēc ir pašsaprotami, ka mēs to neatbalstīsim."

Ideja, ka ES varētu vienpusēji noteikt gāzes cenu, nepatīk arī Norvēģijas valdībai. Šīs Skandināvijas valsts enerģētikas ministrs Terje Oslanns dotu priekšroku cenu noteikšanai ilgtermiņa piegāžu līgumos. "Norvēģijas valdība neatbalsta gāzes cenu griestus. Mūsuprāt, šī situācija būtu jāatrisina ar komerciāliem paņēmieniem."

Sarunas un diplomātiju par risinājumu uzskata arī Austrijas enerģētikas un klimata ministre Leonore Geveslere. "Es gribu stingri mudināt Eiropas Komisiju spert vienu loģisko soli, proti, sākt runāt ar tādiem mūsu uzticamiem piegādātājiem kā ASV, Norvēģija un Katara. Šīs valstis var samazināt spiedienu uz piegādēm un cenām. Tādēļ tas ir loģisks pirmais solis, kas būtu jāsper."

Turpretī Latvijas valdība neiebilst pret cenu griestiem, bet, kā atzina Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Andris Čuda (Nacionālā apvienība), racionālāk būtu domāt par spēku apvienošanu gāzes iepirkumiem.

"Piegāžu drošība varbūt uz šo ziemu vairāk nav tik aktuāla.

Kā jau lielākā daļa valstu ir prezentējušas, gāzes krātuves ir piepildītas. Tajā skaitā arī mēs, Latvijā, varam apgalvot, ka mums nav bažu par šo ziemu.

Bet mums ir lielas bažas par nākamo ziemu un par tām piegādēm, kurām būtu jāsākas pavasarī un kāda būs konkurence par viņām. Līdz ar to kopīga iepirkuma vienošanās būtu reālāks risinājums nekā ultimatīva cenu griestu noteikšana."

Vācijas ekonomikas un klimata ministra vietnieks Svens Gīgolds mudina nestrēbt karstu. Viņaprāt, ir jādomā gan par gāzes un elektrības cenu atsaistīšanu, gan par citu tirgus formulu maiņu.

"Ir saprotama neapmierinātība, kas valda tajos Eiropas reģionos, kur gāzes cena varētu būt zemāka, jo viņiem gāzes pietiek un viņi nevar eksportēt vairāk tādēļ, ka viņu starpsavienojumi ir pilnībā noslogoti. Vācija saprot, ka valstīm, kas eksportē tik daudz gāzes, cik vien ir iespējams, un vienlaikus spēj apmierināt savu pieprasījumu, nevajadzētu maksāt cenas, kas rodas no šī resursa trūkuma," teica Gīgolds.

Ir sagaidāms, ka nākamnedēļ šīs diskusijas kļūs konkrētākas, jo Eiropas Komisija nāks klajā ar jauniem priekšlikumiem par gāzes un elektrības cenu samazināšanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti