Eiropas rožu tirgū dominē ziedi no Āfrikas, mīlestības simbolā – daudz pesticīdu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Rozes bez gala apdziedātas, simbolu pilnas, dzīvojušas un dzīvo cauri gadsimtiem, bet mūsdienās neapšaubāmi galvenais to uznāciens ir paredzēts jau pavisam drīz – visu mīlētāju dienā, Valentīndienā 14. februārī. Rozes tautai vajag, un rožu bizness griežas. 

Rožu biznesa ceļi arvien biežāk no Nīderlandes ved uz Āfriku. Tur ziedus audzē lielās plantācijās un izmanto arī tādus augu aizsardzības līdzekļus jeb pesticīdus, kuru lietošana ziedu audzēšanā Eiropas Savienībā (ES) ir aizliegta. LTV raidījuma "Aizliegtais paņēmiens" sarīkotais pesticīdu tests rozēm, kas pirktas gan Rietumeiropā, gan arī Latvijas veikalos, liecina – pesticīdi vairāk vai mazāk ir visās rozēs neatkarīgi no tā, kur ziedi pirkti. Visvairāk pesticīdu – kopumā 18 vielas – atrasti Vācijā pirktu rožu paraugā.

ĪSUMĀ:

Eiropā vairums rožu no Āfrikas

Apģērba un, piemēram, mobilo telefonu gadījumā izcelsme visbiežāk ir Ķīna vai tās kaimiņvalstis. Savukārt rozes jau vairāk nekā divas trešdaļas no visa patēriņa Eiropas Savienībā nāk, piemēram, no karstās Ekvadoras, Etiopijas vai Kenijas.

Šajās valstīs izvērstas milzīgas ziedu plantācijas, kas visbiežāk pieder pašiem eiropiešiem, bet, piemēram, Eiropas sen pazīstamā ziedu valstī Nīderlandē nu visbiežāk skaita tikai puķu naudu, slēdz darījumus un piedāvā pastnieka pakalpojumus.

Ziedus, kas ar lidmašīnu vestas no Āfrikas, pārkrauj kravas mašīnās, kas tālāk dodas arī uz Latviju.

Viens no Nīderlandes lielākajiem rožu audzētājiem ir kompānija "Berg Roses". Tās apgrozījums ir vairāk nekā 50 miljoni eiro gadā. Daļu rožu uzņēmums audzē Nīderlandē, kur kopējā saimniecības platība 120 000 kvadrātmetru. Ziedus audzē arī Kenijā, un tur kopējā platība ir 700 000 kvadrātmetru, tātad piecas reizes lielāka.

Nīderlanes kompānijai "Frescoflowers" ir rožu "fermas" Kenijā. Tāpat ziedus no Kenijas Eiropas valstu lielveikalu ķēdēm piegādā uzņēmums "megakompānija"  "Dutch Flower Group". Kompānija stāsta, ka katru nedēļu no šīs Āfrikas valsts ierodas 42 lidmašīnas, pilnas ar rozēm.

Kenijā strādnieki gatavo rozes eksportam uz Eiropas tirgu
Kenijā strādnieki gatavo rozes eksportam uz Eiropas tirgu

Rozes no Kenijas tieši uz Latviju?

Rožu audzētājas kompānijas "Osirian Flowers" īpašnieks kopš sešdesmitajiem gadiem bija Hanss Cvāgers, kurš tagad biznesu nodevis savam dēlam Pīteram. Rozes tiek audzētas Kenijā.

Pie "Osirian Flowers" LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" viesojās arī klātienē, uzdodoties par veikalu saimniekiem no Latvijas, kas meklē izdevīgu piedāvājumu.

Uzņēmuma pārstāve Nīderlandē Sabīna Korneka klāstīja, ka vairāk nekā puse ziedu tiek audzētas Kenijā: "Daudzi cilvēki nezina, ka visi ziedi ceļo caur Holandi, taču ne viss tiek audzēts Holandē. Lielākā daļa tiek ražota ārvalstīs, manuprāt, Kenija ražo 55% rožu. Mēs tās atgādājam uz Holandi, un tad no Holandes tās nonāk visā Eiropā."

Ziedus no Kenijas uz Latviju var transportēt gan caur Amsterdamu, bet, ja sadarbība ir ciešāka un pasūtījuma apjomi ir lielāki, var lidot arī pa taisno no Kenijas uz Latviju. Tā pat būtu vēlams, jo, izrādās Amsterdamas lidostai Šipolai daudzās ziedu kravas sākušas apnikt.

"Vest caur Holandi, tas kļūst arvien dārgāk, tāpat arī Šipola grib samazināt kravu pārvadājumu apjomu. Viņi vēlas palielināt pasažieru lidojumu skaitu. Tā kā nākotnē jūs būtu ieinteresēti saņemt kravu pa taisno, jo tad jums nebūs spiediena par vietu Amsterdamā, kur tās nogādāt, kur saņemt," klāstīja Korneka.

 

Rozes bez smaržas, bet ar ķimikālijām

Fakti par Keniju

Kenija ir valsts Austrumāfrikā. Tajā dzīvo vairāk nekā 40 miljoni iedzīvotāju, un liela daļa no tiem ir nodarbināti lauksaimniecībā. Pamata eksports tēja un kafija, bet līdz ar Eiropas ziedu audzētāju invāziju pēdējo 20 gadu laikā Kenija kļuvusi arī par galveno rožu audzētāju pasaulē. Ziedu eksporta apjoms ir apmēram pusmiljards ASV dolāru gadā, kas valstij, kura ir aptuveni desmit reižu nabadzīgāka par Latviju, ir ļoti daudz.

 

Par galveno rožu audzēšanas vietu kļuvusi Naivašas ezera apkārtne, kas atrodas netālu no Kenijas galvaspilsētas Nairobi. Pirmkārt, tādējādi ir ērta lidmašīnu satiksme. Otrkārt, ezera apkārtni tradicionāli jau apdzīvojuši eiropieši. Kopš laika, kad Kenija vēl bija britu kolonija. Ezers ir aptuveni divas reizes lielāks nekā mūsu Lubāna ezers, daudz putnu sugu, arī flamingi, bet īpašais ezera dārgums ir nīlzirgi.

Pasaules vides aizsardzības organizācijas regulāri paudušas bažas, ka nīlzirgi tandēmā ar rožu audzēšanu zaudē. Proti, jo lielākas rožu plantācijas, jo vairāk no ezera vajag ūdeni. Ezera ūdens resurss plok, un nīlzirgi, baltie degunradži un citi ezera tuvumā mītošie var palikt bešā. Pesticīdu dāsnie "kokteiļi", ko izmanto rožu audzēšanā, bojā gan pašu strādnieku veselību, gan ilgākā laikā var atstāt ietekmi uz augsni, uz vidi un tālāk jau uz ezera iemītniekiem.

Šo rožu audzētavu saimnieki, kas visbiežāk ir paši eiropieši, norāda, ka par nākotni tomēr domā un cenšas saimniekot gan atbildīgi, gan tālredzīgi.

Avots: "Aizliegtais paņēmiens"

Vidējās rožu cenas pēc izsoļu nama "Royal Flora Holland" rādītājiem šogad janvāri bija 20 eiro centi par rozi, taču Korneka norāda – cena ir ļoti mainīgs lielums. Atkarīgs no šķirnes, no līguma nosacījumiem, no apjoma, no sezonas un no tā, ir vai nav kādi svētki. Var slēgt gada līgumu, un ziedus var pirkt arī izsolēs, kur tie nonāk, kad izpildīti tiešie līgumi.

 

"Mazam veikalam varētu būt tā, ka jūs nevarat pasūtīt uz gadu, jo jums vispirms jāredz, ko vēlas klients. Šajā gadījumā mēs varam vienoties par cenām un apjomiem uz konkrētu periodu, piemēram, mēnesi vai diviem, trīs mēnešiem. Jo, kā es saprotu, arī jums vispirms jāredz mūsu ziedi un vai klientiem tie patīk. Bet attiecībā uz perioda cenām jums jārēķina, ja jūs pasūtāt tikai februārī, vidējā cena būs augstāka nekā cena par gadu, jo tur iekrīt Valentīna diena," nosacījumus minēja uzņēmuma pārstāve.

Korneka izrāda arī rožu katalogu. Skaistas, bet nesmaržo. "Mēs tās neaudzējam smaržai, jo tas ir dārgi. (..). Tā kā neviens no mūsu ziediem nesmaržos. (..)

Mēs izvēlamies ziedus, kuriem ir laba produktivitāte. Smaržīgajām rozēm ir zema produktivitāte. Līdz ar to ļoti augsta cena."

Kornaka atzīst, ka reizēm cilvēki sūdzas par to, kāpēc rozes nesmaržo. 

Jautāta par ķimikālijām rozēs, ņemot vērā, ka jāmēro gari ceļi, uzņēmuma pārstāve apgalvoja: "Visi lieto ķimikālijas. Un tas ir atkarīgs no klienta. Jo katram ir liste - kādas ķimikālijas var vai nevar lietot. Es varu jums iedot sarakstu ar ķimikālijām, ko lietojam. Lai jūs varat apskatīt, vai tas jūsu uzņēmumam der. Mēs zinām, ka par šo jautājumu ir liels spiediens. Bet, jūsu informācijai, mūsu klienti ir arī "Aldi, "Lidl", "Kaufland", "Albert Heijn".

Tie ir ļoti lieli klienti un viņi izdara lielu spiedienu tieši attiecībā uz ķimikālijām. Tā kā mēs jau lietojam tikai to, ko viņi mums atļauj lietot."

Rozes bez pesticīdiem – dārgākas

Rietumeiropā par ķimikāliju īpatsvaru uztraucas ne tikai pārtikas precēs, bet arī ziedos – rozēs. Jo, pirmkārt, globālajā pasaules kārtībā daudzu Rietumeiropas patērētāju atbildības sajūta ir vairs ne tikai par tuvāko apkārtējo vidi, bet arī par Āfrikas dzīvnieku labsajūtu, lai tiem nenodara pāri, piemēram, audzējot rozes. Otrkārt, aizraušanās ar dažādiem pesticīdiem var ietekmēt arī to cilvēku veselību, kas ar ziediem ir tiešā un regulārā saskarsmē.

Ne velti tieši šo iemeslu dēļ pesticīdu līmeni nopērkamajos ziedos laiku pa laikam mēra un pēta dažādi, piemēram, Vācijas žurnālisti.

Žurnāls "Eko-Tests" pesticīdus lielveikalu rožu pušķos pētījis gan 2015. gadā, gan 2017. gadā. Secinājumi – pesticīdu ļoti daudz, un izmaiņu šo gadu laikā faktiski nekādu.

Jo neviens negrib maksāt dārgāk par to audzēšanu bez pesticīdiem.

"Ir nevis jāatsakās no Āfrikas rozēm, bet jāpiestrādā pie tā, lai pesticīdu daudzumu samazinātu. Taču piegādātājiem un arī pircējiem būtu jārēķinās ar augstāku rožu cenu.

Jābūt gataviem maksāt vairāk. Citādi nekādas izmaiņas nenotiks un katrs rožu pušķis, ko mēs dāvinām, rada arī apdraudējumu veselībai," norāda "Eko Testa" galvenais redaktors Jirgens Štelpflugs.

Kenijā sagatavotās rozes eksportam uz Eiropas tirgu
Kenijā sagatavotās rozes eksportam uz Eiropas tirgu

Pārbaude apliecina  pesticīdi ir visās rozēs

Arī LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" sarīkoja pesticīdu testu rozēm, kas pirktas gan Rietumeiropā, gan arī Latvijas veikalos. Latvijā audzētas rozes pārbaudē nav iekļautas, jo nav sezona, taču, ja tā arī būtu, masveida griezto rožu audzētāju Latvijā vairs īsti nav Āfrikas lēto ziedu dēļ.

Kopumā izvēlēti septiņi paraugi, tostarp trīs paraugi no Rietumeiropas valstīm – Nīderlandes, Lielbritānijas, kā arī Vācijā pirktas rozes, bet četri no Latvijā. Visi paraugi nogādāti laboratorijā "Bior" , lai noteiktu, cik pesticīdu veidu un kādi ir šajās rozēs.

Analīžu rezultāti – cik pesticīdu ir katrā no rozēm:

  1. Oranži dzeltenas rozes no Amsterdamas tirgus – 12 pesticīdi.
  2. Dzeltenas rozes, no "Tesco" veikala Kembridžā, Lielbritānijā – 12 pesticīdi.
  3. Rozā rozes no Vācijas, pirktas veikalā "Kaufland", Frankfurtē pie Oderas – 18 pesticīdi.
  4. Sarkanas rozes no veikala "Maxima", Latvijā, norādīts, ka nākušas no Kenijas – 8  pesticīdi.
  5. Rozā rozes no ''Saktas'' puķu tirdziņa. Esot no Holandes – 13 pesticīdi.
  6. Krēmkrāsas rozes pušķis no veikala "Zaļā bāze". Arī esot no Holandes – 14 pesticīdi.
  7. Tumši rozā rozes no Latvijas "Rimi", arī no Kenijas – 15 pesticīdi.

Pirmais secinājums – pesticīdi ir visās rozēs, neatkarīgi no tā, kur tie pirkti, bet tajā pašā laikā to skaits, kā redzams, atšķiras, un šeit acīmredzama starpība starp Latvijā "Maximā" un "Rimi" veikalos pirktajiem ziediem, kuru abu izcelsme norādīta Kenija.

Vienā paraugā astoņi, otrā – 15, kas ļauj spriest, ka rožu audzētāju stils un arī nepieciešamība lietot pesticīdus tālajā Kenijā mēdz būt atšķirīga. Ir saimniecības, kur pesticīdus lieto vairāk, un ir, kur mazāk.

Bet kas tie ir par pesticīdiem? Skaidro laboratorijas "Bior" pārstāvis Inguss Pērkons: "Ja mēs tā skatāmies, kā šie augu aizsardzības līdzekļi iedalās, tad lielākoties ir sastopami fungicīdi, kas ir augu aizsardzības līdzekļi pret pelējuma sēnītēm un, protams, arī labie draugi insekticīdi pret kukaiņiem un kukaiņu kaitēkļiem."

Smalkāk papētot šīs ķimikālijas, LTV raidījums secina, ka apstiprinās arī tas, ka Āfrikas standarti ir daudz zemāki nekā tie ir Eiropā, un tiešām ir vielas, ko lieto tur, bet šeit tās ir aizliegtas

Piemēram, insekticīdiem piederošs pesticīds acefāts. Tas konstatēts Amsterdamā pirktajās rozēs, arī Vācijā un Latvijā "Rimi" pirktajos ziedos. ES augkopībā acefāts ir aizliegto vielu sarakstā. Arī fungicīdiem piederošs preparāts fenamidons ir gan ziedos no Vācijas, gan no Latvijas "Saktas" puķu tirdziņa, bet ziedu audzēšanā ES tas ir aizliegts.

Kopumā šādu vielu ir desmit, ko LTV raidījums atrod kādā no šo ziedu paraugiem.

Tiesa, lai arī lietot Latvijā un citviet ES augkopībā šīs vielas nedrīkst, ievest ziedus, kuros tās parādās, drīkst. Tātad viss ir likumīgi.

Laboratorijas "Bior" speciālists skaidro: "Eiropas Savienībā netiek regulētas griezto ziedu pesticīdu normas, kas jau nonāk pie patērētāja, jo ņemot vērā, ka tas kontakts ir minimāls." Proti, rozes neviens neēd.

Puķu vāzes – tālāk no mājdzīvniekiem

Taču pesticīdi ūdenī šķīst un to piesārņo, un šajā gadījumā vērts padomāt par mājdzīvnieku veselību.

"Noteikti tie, kuriem mājās atrodas kāds četrkājains, astains draugs, nereti ir pamanījuši, ka viņiem ļoti patīk puķu vāzes. Un tad mēs varam iedomāties, ja gadu no gada, piemēram, kaķis katru dienu dzer no puķu vāzes, kurā atrodas ziedi, kas ir pirkti veikalā, kuros varbūt pastāv kaut kādas pesticīdu atliekvielas, tad ļoti iespējams, viņam varētu būt nosacīts risks.

Un šī iemesla dēl ir vērts padomāt par vāzēm, kurām ir nosegtas augšas, vai tās ir ļoti augstas vāzes, lai dzīvnieks nevar tikt klāt," stāsta Pērkons.

Pesticīdu radītais risks – dažādas alerģijas, novājināta imūnsistēma, elpceļu bojājumi, vairākiem arī vēzi izraisošs efekts. Vēl par riskiem – pēc ziedu noziedēšanas tos nevajadzētu izmest pie bioloģiskajiem atkritumiem.

"Ja mums mājās ir komposta kaudze, kurā mēs audzējam, piemēram, ķirbjus, tad varbūt ir vērts padomāt un rozes izmest miskastē, nevis nogādāt komposta kaudzē. Lai gan risks ir zems, tomēr pastāv iespēja kaut kādai pesticīdu atliekvielu migrācijai uz augsni un tālāk tas jau varētu piesārņot mūsu ķirbi," saka Pērkons.

Taču cik liels risks un kādas sekas var būt ziedu tirgotājiem un floristiem, kas ar šādiem, pesticīdu uzpildītiem ziediem, strādā regulāri un ikdienā?  

"Šis jautājums par pesticīdu kaitīgumu cilvēkiem, kas saistīti ar šo nozari, ir pētīts jau no 70. gadu beigām, kad ASV pirmo reizi kādam iešāvās prātā ideja paskatīties, kā tad īsti ir ar floristiem, attiecīgi strādniekiem uz lauka un arī puķu pārdevējiem. Vai pastāv kaut kāda nevēlama pesticīdu migrācija un kā tas ietekmē cilvēku labsajūtu un kopējo veselības stāvokli. Pētījumā, par laimi, tika konstatēts, ka,

ja tika ievērotas visas nepieciešamās higiēnas normas un drošības prasības, piemēram, cimdu lietošana, roku mazgāšana un aizsargapģērbs, tad nekādi riski tieši darbiniekiem, kas saistīti ar šo nozari nav sagaidāmi," sacīja "Bior" speciālists.

Vai ziedu pušķus taisa cimdos? To "Aizliegtais paņēmiens" devās skaidrot pie ziedu pārdevējām "Rīgas centrāltirgū". Secinājums – pieredzes dažādas, taču cimdi Latvijas ziedu pārdevējām modē nav, ja nu vienīgi tad, kad laukā ir ļoti auksti, un tad tie kalpo pret salu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti