Eiropas revidenti Latvijas projektos pārkāpumus neatklāj

Eiropas Revīzijas palāta ceturtdien, 4.oktobrī, publisko gada pārskatu par to, cik lietderīgi pagājušajā gadā Eiropas Savienība (ES) ir iztērējusi savu gandrīz 140 miljardu eiro budžetu. Šis ir jau vienpadsmitais gads, kad revidentiem nav iebilžu par ES tēriņiem. Tas nozīmē, ka pārskati ir ticami.

Tomēr revīzijas izlasē konstatēts, ka no 700 pārbaudītajiem darījumiem 13 gadījumos ir aizdomas par krāpšanu. Latvija gan tikusi labo valstu sarakstā, jo revidētajos Eiropas atbalsta projektos pārkāpumi novērsti jau līdz to pabeigšanai.

Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails KozlovsEdgars Kupčs

    “Mēs runājam par diviem projektiem ceļubūvē, vienu projektu, ko īstenoja pašvaldība, un par atbalstu vistrūcīgākajiem iedzīvotājiem. Mēs konstatējām, ka visas potenciālās neatbilstības tika novērstas jau nacionālajā līmenī. Līdz ar to mēs attiecībā uz Latviju varējām konstatēt, ka kontroles sistēma strādā labi,” revidentu atzinumu komentē Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā Mihails Kozlovs.

    Tomēr, raugoties nākotnē, revidenti brīdinājuši, ka nevajadzētu dot solījumus, ja tie ir neizpildāmi. “Pēdējos četrus piecus gadus arvien vairāk mēs pieprasām no Eiropas Savienības budžeta. Ja nepārtraukti vēlamies finansēt prioritātes, saglabājot jau esošās prioritātes, tas rada spiedienu uz budžetu. Līdz ar to mūsu ieteikums Eiropas Komisijai un debatēm, kas tagad notiek par Eiropas Savienības budžetu, ir – ja ir politiska griba atbalstīt arī papildu prioritātes ne no Eiropas Savienības budžeta, tad nepieciešams domāt ne tikai par līdzekļu pārdali, bet arī par papildu līdzekļu piešķiršanu,” skaidroja Kozlovs.

    Viņš atzina, ka tas saistīts arī ar nepieciešamību samazināt kādu atbalstu: “Esam iestājušies par to, lai Eiropas izdevumos tiktu vienmēr vērtēta pievienotā vērtība, ko šis konkrētais izdevums dod Eiropas Savienībai.”

    Latvijai būtiskās aktuālās politikas nozares – lauksaimniecība, kohēzija – ir un varētu būt arī turpmāk svarīgākās Eiropas Savienības prioritātes.

    “Līdz ar to nevaram runāt par būtisku samazinājumu šajās jomās, jo tās ir ar ļoti augstu Eiropas Savienības pievienoto vērtību.

    Mēs izlīdzinām dzīves līmeni, atbalstām lauksaimniekus, un tas ir tas, kas padara Eiropu stiprāku,” komentēja Latvijas pārstāvis Eiropas Revīzijas palātā.

    Savukārt jautājumi varētu būt par tādām jomām kā vietējās infrastruktūras sakārtošana noteiktos reģionos. “Iespējams, šos līdzekļus varētu novirzīt ārējās robežas sakārtošanai Eiropas Savienībā, kas aizvien ir aktuāls jautājums.”

    “Dažas valstis, īpaši tās, kas veido lielāko daļu no Eiropas Savienības budžeta, arī aicina to pārskatīt. Līdz ar to

    mums jābūt spējīgiem pamatot Eiropas pievienoto vērtību tiem izdevumiem, kas tiek veikti Latvijas ekonomikā, tautsaimniecībā,” norādīja Kozlovs.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti