Cīņa ar izvairīšanos no nodokļiem tagad ir Eiropas politiķu uzmanības centrā. To veicināja gan Luksemburgas skandāls ap pamatīgām nodokļu atlaidēm, kas tika piešķirtas plaši pazīstamiem starptautiskiem uzņēmumiem, gan arī ziņas, ka viena no Šveices bankām gadiem ir palīdzējusi saviem klientiem slēpt ienākumus.
Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi ar jauniem priekšlikumiem. Kā stāsta nodokļu komisārs Pjērs Moskovisi, ir paredzams, ka valstis apmainīsies ar informāciju par to, kādas nodokļu atlaides ir piešķirtas starptautiskiem uzņēmumiem:
“Visām dalībvalstīm, es uzsveru - visām dalībvalstīm sistemātiski būs savā starpā jādalās ar informāciju par starptautiskiem nodokļu nolēmumiem. Tas notiks katrus trīs mēnešus. No tā nevarēs izvairīties, un šīs normas nevarēs brīvi interpretēt. Tas būs pavisam vienkārši un notiks automātiski.”
Ekskluzīvā intervijā “Euranet Plus” Moskovisi vairākkārt uzsvēra, ka nedrīkst turpināt pa vecam, kad valstis slepeni piešķīra milzu nodokļu atlaides uzņēmumiem, lai tie nodibinātu savu galveno mītni viņu teritorijā. Jautājums ir sevišķi būtisks tagad, kad Eiropas valstis ar grūtībām spēj savilkt jostu.
“Pašreizējā situācijā nav pieņemams, ka atsevišķas kompānijas atsakās godīgi maksāt savu nodokļu daļu un mēģina ļaunprātīgi izmantot mehānismus, lai pilnībā izvairītos vai samazināt līdz minimumam savus nodokļus,” sacīja Moskovisi.
Tomēr nevalstiskās organizācijas, kas iestājas par lielāku atklātību nodokļu jautājumos, saka - šie priekšlikumi ir tālu no ideāla. Uz priekšu tiek sperts pārāk mazs solis, saka Kuns Roverss, Finanšu caurskatāmības alianses pārstāvis:
“Mēs domājam, ka šos priekšlikumus nevar apzīmēt ar vārdu “atklātība”. Un tas ir tādēļ, ka nekas no šiem pasākumiem nesniedz vairāk informācijas iedzīvotājiem.”
Pēc Roversa domām, Eiropai vajadzētu iet krietni tālāk un likt starptautiskiem uzņēmumiem sniegt par sevi plašāku informāciju. Gan par to, cik katrā valstī tiem ir darbinieku, kādas ir to aktivitātes, kurā vietā un cik kompānijas maksā nodokļos. Tas ļautu gūt pilnvērtīgu priekšstatu, lai spriestu, vai uzņēmums neizvairās no nodokļu nomaksas.
Savukārt Eiropas Komisija saka, ka šis ir tikai sākums, un gatavojas vēlāk nākt klajā ar jauniem priekšlikumiem. Lielāku atklātību sola arī Šveice, kura ir parakstījusi ar Briseli attiecīgu vienošanos.
