Pandēmijas seku mazināšana
Ar dotācijām un aizdevumiem kopumā 672,5 miljardu eiro apmērā dalībvalstis varēs finansēt pasākumus, kuru mērķis ir mazināt pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas.
Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus ir tiesīgi saņemt arī projekti, kuri sākti 2020. gada 1. februārī vai vēlāk.
Finansējums būs pieejams trīs gadus, un ES valstis savu atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai var pieprasīt līdz pat 13 % priekšfinansējuma.
Finansējuma priekšnoteikumi
Lai valstu atveseļošanas un noturības plāni būtu tiesīgi saņemt finansējumu, tajos jābūt izklāstītiem pasākumiem, kas paredzēti šādās galvenajās ES politikas jomās:
- pāreja uz zaļo ekonomiku (tostarp bioloģiskā daudzveidība),
- digitalizācija,
- ekonomiskā kohēzija un konkurētspēja,
- sociālā un teritoriālā kohēzija.
Finansējumu var saņemt arī plāni, kuros risināta iestāžu spēja reaģēt uz krīzi un sagatavotība iespējamām krīzes situācijām nākotnē. Arī plāni, kas paredz atbalstu bērniem un jauniešiem, tostarp izglītošanai un prasmju vairošanai, ir tiesīgi saņemt finansējumu.
Vismaz 37 % no plāna budžeta jāatvēl klimata mērķiem un vismaz 20 % — digitalizācijai.
Valsts plānam jābūt ar ilgstošu sociālo un ekonomisko ietekmi, tam jāparedz plašas reformas un pasākumi investīciju projektu īstenošanai, un tas nedrīkst būtiski apdraudēt ES vides mērķu izpildi.
Regulā arī noteikts, ka līdzekļus no Atveseļošanas un noturības mehānisma ir tiesīgas saņemt tikai tās dalībvalstis, kas ir cieši apņēmušās ievērot tiesiskumu un Eiropas Savienības pamatvērtības.
Dialogs un pārredzamība
Eiropas Komisijas pienākums ir uzraudzīt Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošanu. Tāpēc reizi divos mēnešos to var aicināt ierasties uz attiecīgo Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmēm, lai apspriestu ES atveseļošanas gaitu un mērķu izpildi dalībvalstīs.
Komisija arī nodrošinās integrētu informācijas un uzraudzības sistēmu, kurā dalībvalstīm būs pieejama salīdzināma informācija par to, kā līdzekļi tiek izlietoti.
Kad regulu būs oficiāli pieņēmusi arī Padome, tā stāsies spēkā dienu pēc publikācijas ES “Oficiālajā Vēstnesī”.
KONTEKSTS:
Lai novērstu Covid-19 pandēmijas radīto kaitējumu ES ekonomikai un stimulētu tās atgūšanos, Eiropas Komisija (EK) 2020. gada maijā ierosināja ieviest vērienīgu Eiropas atveseļošanas plānu.
Finanšu ministrija (FM) norādījusi, ka finansējums Atveseļošanas un noturības mehānismā pieejams laika periodam līdz 2026. gada vidum. Pēc FM aplēsēm, Latvijas aploksnes garantētā ES finansējuma daļa būtu aptuveni 1,65 miljardi eiro un mainīgā daļa aptuveni 0,36 miljardi eiro. Papildus Latvijai indikatīvi būtu pieejami aizdevumi vēl 2,48 miljardu eiro apmērā.
FM otrdien, 9. februārī, iesniegusi izskatīšanai EK Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projektu. Tikmēr Latvijas valdības sociālie un sadarbības partneri kritizējuši, ka uz EK tiks nosūtīts nekvalitatīvs Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekts.
