Eiropas Parlaments apstiprina apjomīgu digitālās vides reformu

Eiropas Parlamenta deputāti galīgajā balsojumā ir apstiprinājuši digitālās vides reformu, lai aizsargātu interneta lietotājus un veicinātu godīgu konkurenci.

ĪSUMĀ:

  • Eiropas Parlamentā apstiprināta digitālās vides reforma.
  • Reforma sastāv no diviem likumiem, kas paredz ierobežot lielo korporāciju patvaļu un padarīt internetu drošāku.
  • Izmaiņu mērķis ir arī radīt godīgākus konkurences apstākļus mazām un vidējām kompānijām.
  • Kritiķi saka, ka viens no galvenajiem jautājumiem par lietotāju masveida izsekošanu tā arī palicis neatrisināts.

Eiropas Parlaments apstiprina apjomīgu digitālās vides reformu
00:00 / 05:12
Lejuplādēt

Eiropas Savienība kļūst par pirmo reģionu pasaulē, kur ir radīti mūsdienīgi digitālās jomas noteikumi. Amerikā, no kurienes nāk gandrīz visi lielie tehnoloģiju uzņēmumi, par iespējamiem soļiem šajā virzienā sāk tikai runāt.

Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietniece Margrēte Vestagere debatēs Eiropas Parlamentā iezīmēja, kādēļ šī reforma ir vajadzīga: “Mūsu mērķi šķiet vienkārši: padarīt digitālos tirgus drošus, godīgus un ar lielāku konkurenci. Lai cilvēki, sazinoties ar citiem tiešsaistē, justos tāpat kā ārpus interneta un zinātu, ka tiek ievērotas likumdevēja noteiktās prasības par to, kas ir vai nav atļauts.”

Tomēr vienkāršākās lietas mēdz būt visgrūtāk sasniegt. Politiskās cīņas un lobiju spiediens ap šo reformu bija milzīgi, jo lielie tehnoloģiju uzņēmumi nevēlas, lai viņu biznesa modelis un rīcības brīvība tiktu ierobežoti.

Rezultātā politiķiem tomēr ir izdevies vienoties par diviem sarežģītiem likumiem. Viens regulē komercdarbību un platformas, kā arī nodrošina godīgus nosacījumus visiem pakalpojumu sniedzējiem, bet otrs runā par vārda brīvību, dezinformācijas apkarošanu un lielāku digitālo milžu caurskatāmību, lai pētniekiem būtu priekšstats par izmantotajiem algoritmiem un to ietekmi uz sabiedrību.

Zaļo grupas deputāte no Vācijas Aleksandra Gēze sacīja, ka šis ir nozīmīgs solis uz priekšu, kaut arī viņas domubiedriem nav izdevies panākt visu, ko viņi gribēja.

„Kaut gan šie likumi nav ideāli, tie tāpat ir revolucionāri.

Kāpēc tā? Pirmkārt, tāpēc, ka tie izjauc līdz šim pastāvējušo neievainojamības paradigmu. Tie noliek demokrātiju pāri privātajām monopola interesēm. Līdz šim bija sajūta, ka lielās tehnoloģiju kompānijas ir pārāk ietekmīgas, lai tās varētu regulēt. Bet tagad mēs skaidri pasakām, ka tā ir demokrātija, kas nosaka noteikumus. Otrkārt, reforma padara internetu par labāku vietu, neierobežojot izteiksmes brīvību. Digitālo pakalpojumu akts liek platformām atbildēt par savu rīcību, nevis par to, ko raksta viņu lietotāji,” skaidroja Gēze.

Viens no strīdīgākajiem jautājumiem ir par lietotāju izsekošanu internetā un neierobežotu datu vākšanu par katru no mums. Te būtiskas pārmaiņas skar tikai bērnus. Tāpat platformas nedrīkstēs vākt un izmantot tādu personīgu informāciju kā, piemēram, lietotāja seksuālā orientācija.

Eiroparlamentārietis no vācu Pirātu partijas Patriks Brejers uzskata, ka ar to ir par maz.

„Mēs mēģinājām panākt, ka Digitālo pakalpojumu akts patiešām maina spēles noteikumus un liek atteikties no izsekošanas kapitālisma biznesa modeļa, kas nemitīgi ievāc par mums informāciju internetā, bet mums tas nav izdevies. Mums neizdevās piedāvāt jums alternatīvas toksiskiem platformu algoritmiem, kas novirza vispretrunīgāko un ekstremālāko saturu jūsu lentes augšgalā. Mums neizdevās pasargāt legālu saturu, tostarp mediju saturu, pret pārlieku bloķēšanu, ko veic platformu patvaļīgi uzliktie kļūdainie filtri. Bet pirms industrija un valdības, ko uzticami atbalsta arī Eiropas Komisija, pārāk sapriecājas, es gribu atgādināt, ka nāks arī citi likumi.

Pamattiesību aizsardzība digitālajā laikmetā ir maratons, nevis sprints. Jūs to vēl redzēsiet!” izteicās Brejers.

Turpretī čehu deputāte no „Renew” grupas Dita Haranzova uzskata, ka mērķēta reklāma, kas balstās lietotāju datos, pats par sevi nav nekas slikts un no tās nebūtu jāatsakās. Tādēļ viņa ir gandarīta par sasniegto.

„Tas ir liels solis uz priekšu. Tās ir milzīgas pārmaiņas un milzīga izdevība padarīt digitālo pasauli labāku. Tā vietā, lai radītu šaurus un nepietiekamus risinājumus, šie divi likumi izveidos kopīgu sistēmu visam Eiropas vienotajam tirgum un ar laiku, iespējams, arī globālajam internetam. Es ceru, ka tagad mēs sāksim jaunu interneta laikmetu un ka mēs sāksim smagu darbu, lai padarītu internetu par labāku un drošāku vietu mūsu iedzīvotājiem un it sevišķi mūsu bērniem.”

Arī Eiropas patērētāju organizācija BEUC izplatītajā paziņojumā pauda gandarījumu par pieņemtajiem noteikumiem. Tā izceļ, ka lielās korporācijas vairs nedrīkstēs slēpt konkurentu piedāvājumu un izvietot priekšplānā tikai savus pakalpojumus. Tomēr patērētāju sargi norāda, ka tagad ir būtiski nodrošināt efektīvu jauno likumu ieviešanu dzīvē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt