Eiropas Parlamenta deputāti diskusijas par Latvijas gatavību eirozonai sāks jau no rīta un uzklausīs finanšu ministra Andra Vilka un Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča skaidrojumu, kādēļ Latvija varētu jau nākamā gada sākumā pievienoties vienotās valūtas grupai. Tās būs diskusijas jautājumu un atbilžu veidā, un sagaidāms, ka pārstāvjiem no Latvijas nāksies atbildēt arī uz virkni āķīgu un kritisku piezīmju, jo Ekonomikas un monetāro lietu komitejā ir pārstāvēti dažādu valstu deputāti un ne nebūt ne visiem ir droša pārliecība, ka eirozonai vajadzētu paplašināties.
Eiropas Parlamentam allaž ir būtiska loma dalībvalstu ceļā uz vienotās valūtas ieviešanu – tam ir jādod piekrišana, nobalsojot plenārsēdē, un arī Latvija šajā ziņā nebūs izņēmums. Kā norāda deputāts Krišjānis Kariņš, kurš pats darbojas Ekonomikas un monetāro lietu komitejā, parlamentā šobrīd valda dažāds noskaņojums par eirozonas paplašināšanos, taču kritika par to nav vērsta tieši pret Latviju.
Briselei Latvijas valdības centieni doties eiro virzienā nav sveši, taču šīs, kā norāda Eiropas Parlamentā pārstāvētie Latvijas deputāti, ir pirmās publiskās debates Latvijas eiro interešu virzienā. Jau iepriekš izskanējis, ka uztraukta par paplašināšanos ir, piemēram, Francija, kurai nav drošas pārliecības par to, ka ne tikai pati Latvija, bet eirozona kopumā ir gatava jaunām dalībniecēm. Vēl kāda problēma, par ko Latvijas ceļā uz eiro runā arī Briseles gaiteņos, ir lielā nerezidentu naudas plūsmas Latvijas bankās, kas nevieš uzticību eirozonas partneros. Uz Eiropas Parlamenta deputātu galdiem nonākusi Latvijas Bankas prezidenta vēstule, kas adresēta Eiropas Centrālās Bankas prezidentam Mario Dragi. Tajā skaidrota nerezidentu naudas situācija Latvijas bankās. Kā norāda Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle, šis skaidrojums liek domāt, ka ceļā uz tā saukto konverģences ziņojumu, kas būs iestāšanās atslēga, Latvijai par šo problēmu atgādina un aizrāda.
Eiropas Centrālās Bankas prezidents Mario Dragi aizvadītajā nedēļā bija arī diskusijās Eiropas Parlamentā un, atbildot uz kāda Vācijas deputāta jautājumu, kā vērtēs Latvijas atbilstību, sniedza ļoti diplomātisku atbildi.
Sagaidāms, ka 4. martā Latvija oficiāli pieprasīs Eiropas Centrālās Bankas un Eiropas Komisijas novērtējumu jeb konverģences ziņojumu par gatavību pievienoties eirozonai. Un tā būs rekomendācija dalībvalstīm, kas arī pēc Eiropas Parlamenta balsojuma pieņems gala lēmumu.
