Eiropas nospraustais «zaļais kurss» satrauc Latvijas lielos graudaudzētājus

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Jau nākamgad zemniekiem būs jāmācās saimniekot citādi, nekā ierasts. Eiropas nospraustais “zaļais kurss” paredz līdz 2027. gadam uz pusi samazināt augu aizsardzības līdzekļu un antibiotiku lietošanu, kā arī par divdesmit procentiem samazināt mēslojumu, bet jau nākamgad līdz 5% palielināt papuvē atstāto zemju platību.

Lielāko satraukumu par to, ka pašreizējai energoresursu krīzei vēl pievienosies “zaļā kursa”' ierobežojumi, pauž lielie graudaudzētāji.

Eiropas nospraustais «zaļais kurss» satrauc Latvijas lielos graudaudzētājus
00:00 / 04:43
Lejuplādēt

ĪSUMĀ:

 

Zemnieku saimniecībās raizējas par efektivitātes saglabāšanu, būtiski neietekmējot cenu

Zemniekiem būs jāmācās saimniekot citādi ne tikai tāpēc, ka Krievijai un Baltkrievijai piemērotās sankcijas teju vai kosmosā uzšāvušas energoresursu cenas un pieejamas nebūs līdz šim ekonomiski izdevīgākās minerālmēslu piegādes. Mainīt saimniekošanas paradumus nāksies arī tāpēc, ka Eiropas nospraustais “zaļais kurss” paredz, piemēram, minerālmēslu un augu aizsardzības līdzekļu ierobežojumus.  

Biedrības “Zemnieku saeima” priekšsēdētājs un z/s ''Lazdiņi'' īpašnieks Juris Lazdiņš pastāstīja, ka

jau šobrīd tiekot meklētas jaunas šķirnes, kas spētu iztikt ar mazāku slāpekļa patēriņu.

“Izvērtējot pieprasījumu Eiropas, pasaules un vietējā tirgū, mēs meklējam balansu starp ražu, kvalitāti un cenu. Lauksaimniekiem ir jākļūst gudrākiem, mēs nevaram nodarboties ar to, kas ir mūsu pamatlieta, sirdslieta, mums jau ziemā ir jāsēž un jārēķina, lai mēs to savu efektivitāti panāktu,” teica Juris Lazdiņš.

Konvenciālajās saimniecībās bažīgi raugās arī uz zaļināšanas noteikumu maiņu, kas varētu stāties spēkā nākamgad.

Zemnieku saimniecībā “Vilciņi 1” Jelgavas novadā ir vairāk nekā divi tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, un tas nozīmē, ka ar ierastajām kultūrām netiks apsēti apmēram 100 hektāri.

“Tādos krīzes brīžos mums tomēr jādomā, kā mēs varam saražot pārtiku visām sabiedrības daļām, lai tā būtu par pieejamām cenām pieejama, nevis pie šādas cenu krīzes samazināt platības zaļināšanas vai zaļās politikas dēļ; arī ražas līmeņus, kas attiecīgi vēl veicinās cenu kāpumu, ja ne pasaulē, tad Eiropā noteikti,” norādīja zemnieku saimniecības “Vilciņi 1” īpašnieks Arnis Burmistris.

Kultūraugu maiņa biškopību var ietekmēt arī negatīvi

Ar divējādām sajūtām uz “zaļā kursa” ieviešanu raugās bitenieki. No vienas puses, pesticīdu ierobežošana ir tieši tas, kas ilgus gadus gaidīts, bet kultūraugu maiņa varot sāpīgi atsaukties uz biškopības nozari.

Kā skaidroja bitenieks Artūrs Grudovskis,

Zemgalē bišu barības bāzes ir kultūraugi un, ja šo kultūraugu nebūs, ražas būs ievērojami mazākas.

“Protams, kaut kas mainīsies, bet no zirņiem medu nenes. Barības bāze ir ziemas rapsis, vasaras rapsis un pupas, ja no šiem kultūraugiem atteiksies, biškopim arī būs grūtāk,” uzskata Grudovskis.

“Zaļais kurss” ļaus bioloģiskajām saimniecībām ieņemt līdzīgākas pozīcijas ar lielajām saimniecībām

Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimmermanis gan norādīja, ka zaļināšanas platību palielināšanas galvenais uzdevums ir piesaistīt emisijas. Līdz šim zaļināšanas platībās zemnieki stādījuši pupas. Cimmermanis skaidroja, ka neesot īsti pamata atteikties no pupu audzēšanas zaļināšanai paredzētajās platībās arī turpmāk.

“Es atceros to strīdu, kad zemnieki teica – mēs nekad Latvijā neaudzēsim pupas. Tas nav iespējams. Nepagāja ne divi gadi, mēs sākām pārdot pasaulei tās pupas, lai gan pirms tam tie paši zemnieki teica: tas nav iespējams,” uzsvēra Cimmermanis.

Viņš atzina, ka aktīvi lasot direktīvas par bioloģisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu.

“Es ticu, ka pašlaik zinātne ļoti nopietni strādā pie tā, kā risināt nezāļu apkarošanu ar citiem līdzekļiem. Visu jau izšķirs tirgus,” teica Cimmermanis.

Turklāt “zaļais kurss” ļaušot bioloģiskajām saimniecībām ieņemt vienlīdzīgākas pozīcijas ar lielajām saimniecībām,

jo subsīdijas vairs netiks pārdalītas pēc hektāru skaita, bet gan atbilstības “zaļajai politikai”. Biedrības “Zemnieku federācija” valdes priekšsēdētāja Agita Hauka skaidroja, ka ilgtermiņā tas noteikti būšot ieguvums visai sabiedrībai kopumā.

“Jebkurā gadījumā mums jāparūpējas par to, lai laukos produkti tiek audzēti, gatavoti un lai mums Latvijā patiešām ir, ko ēst, jo eksportējamos graudus jau mēs neēdam, ja nu vienīgi kādā maizes veidā,” uzsvēra Hauka.

Viņa uzskata – Latvijas zemniekiem jāspēj saražot kvalitatīvus kartupeļus, burkānus un pienu, kas ir “pārtikas groza” pamats.

Zaļo lauksaimniecības kursu Eiropā plānots ieviest līdz 2027. gadam.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti