Euranet Plus

Ziemassvētki nāk ar tirdzniecības bumu

Euranet Plus

ES satraukta par ASV nodokļu reformas iespējami negatīvo ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem

Ministri vienojušies par nākamā gada nozvejas kvotām

Eiropas ministri vienojušies par nākamā gada nozvejas kvotām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 6 gadiem.

Pagājušajā nedēļā Eiropas Savienības dalībvalstu lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē panākta vienošanās par 2018. gada nozvejas kvotām. Atbilstoši ministru sanāksmē panāktajam lēmumam nākamgad 53 dažādu zivju sugu zvejošanā būs jāievēro tā dēvētās ilgtspējīgās nozvejas kvotas.

„Sarunas bija sarežģītas, taču tagad ar prieku varu paziņot, ka, tikai vienai dalībvalstij atturoties, padome ir nonākusi pie vienprātīga lēmuma," pēc divu dienu garumā ilgušām kaismīgām diskusijām pagājušajā nedēļā notikušajā Eiropas Savienības lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru sanāksmē paziņoja Igaunijas vides ministrs Sīms Kīslers.

Sarežģīto sarunu iemesls ir nozvejas kvotu samazināšana. Galu galā ministriem izdevies vienoties, ka nākamgad, tas ir, 2018. gadā maksimāli ilgtspējīgas ieguves līmenis jeb nozvejas kvotas tiks attiecinātas uz 53 zivju sugām, kas tiek zvejotas komerciālos nolūkos. Atbilstoši mērķiem, kas nosprausti pirms vairākiem gadiem pieņemtajā Kopējā zivsaimniecības politikā, 2020. gadā visu zivju krājumu nozvejai jānotiek, ievērojot ilgtspējīgas ieguves līmeni.

Komentējot pagājušās nedēļas sanāksmē panākto vienošanos par 2018. gada nozvejas kvotām, Eiropas Savienības vides, jūrniecības un zvejniecības komisārs Karmenu Vella teica: „Šobrīd jau ir noiets vairāk nekā pusceļš līdz 2020. gadam, pēdējam termiņam, sākot no kura mums jānodrošina, ka visi zivju krājumi tiek nozvejoti ilgtspējīgi. Tas ir, ievērojot maksimāli ilgtspējīgu ieguves līmeni. Tas ir grūti sasniedzams termiņš, taču tas ir mūsu pienākums, par kuru mēs visi vienojāmies 2014. gadā.”

Komisārs Vella uzskata, ka panāktā vienošanās ir nozīmīgs solis kopējās zivsaimniecības politikā noteikto mērķu sasniegšanai.

„Tas nozīmē, ka divas trešdaļas Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā esošo zivju krājumu nākamajā gadā tiks nozvejotas, pakļaujoties ilgtspējīgas nozvejas ierobežojumam. Mēs esam nogājuši garu ceļu. Vēl 2009. gadā šim līmenim atbilda tikai piecu krājumu nozveja. Tomēr ilgtspējīga apsaimniekošana ne vienmēr nozīmē nozvejas samazināšanu,” saka Vella.

Tomēr viedokļi par kvotu aprēķināšanā izmantotajiem principiem, to ieviešanu un ministru līmenī panāktās vienošanās ietekmi uz zivsaimniecības nozari atšķiras. Tā, piemēram, nevalstiskās organizācijas „Oceana in Europe” vadītājs Lāse Gustavsons pašreizējo pieeju dēvē par tuvredzīgu, norādot, ka nozvejas kvotas ir pārmērīgi lielas, izsīkstošie zivju krājumi apdraud pašas zivsaimniecības nozares un tajā nodarbināto cilvēku nākotni.

„Vidējā peļņa zvejniecības nozarē sasniedz 11%. 11% liela peļņa nepavisam nav slikta. Taču viņi varētu pelnīt vēl vairāk. Zvejniecības sektora peļņa varētu pieaugt par 404 miljoniem eiro, bet saistītajos sektoros – par 448 miljoniem eiro. Kopā sanāk gandrīz miljards. Viena darbavieta zvejniecības sektorā rada vēl trīs darbavietas ar to saistītajā apgādes ķēdē,” norāda Gustavsons.

Latvijas zvejniekiem nozīmīgā mencu nozvejas kvota Baltijas jūras austrumu daļā nākamgad, salīdzinājumā ar šo gadu, samazināta par 8%, reņģu nozvejas kvota Rīgas jūras līcī samazināta par 7%, bet reņģu nozvejas kvota Baltijas jūrā ir palielināta par 20%. Šāda vienošanās par nozvejas kvotām Baltijas jūrā tika panākta jau oktobrī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti