Eiropas ministri Briselē vēta metalurģijas nozares grūtību risinājumus

Ar grūtībām pašreiz sastopas ne tikai “Liepājas metalurgs”, bet arī praktiski visa Eiropas metalurģijas nozare. Ar dārgām elektrības cenām un salīdzinoši lielām strādnieku algām mūsu kontinenta ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto Ķīnas tēraudu. Tādēļ Eiropas valstu ekonomikas ministri pirmdien, 9.novembrī, pulcējas Briselē uz ārkārtas sanāksmi, lai saprastu, kā varētu palīdzēt tērauda ražotājiem izdzīvot un attīstīties.

Pēdējā laikā vairāki Eiropas metalurģijas jomas ražotāji ir saskārušies ar pamatīgām problēmām. Lielbritānijā no dažādām rūpnīcām īsā laikā kopumā ir atlaisti vairāki tūkstoši darbinieku. Arī Beļģijā un Francijā metalurģijas uzņēmumi ir bijuši spiesti vai nu pilnībā pārtraukt, vai būtiski samazināt ražošanas apjomu un līdz ar to arī darbinieku skaitu. Tādēļ pirmdien sasauktajā ministru sanāksmē Eiropas valstu politiķi mēģina saprast, ko visiem kopā darīt tālāk.

Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (Zaļo un zemnieku savienība) uzskata, ka viens no tūlītējiem soļiem, kas varētu palīdzēt arī uzņēmumam “KVV Liepājas metalurgs”, būtu atlaides elektrības cenām. Un esot nepieciešams, lai lēmums par to Briselē tiktu pieņemts ātrāk. “Eiropa šobrīd saskaņo arī Latvijas kontekstā būtisko valsts atbalsta procedūru obligātās iepirkuma komponentes atlaidei lielajiem ražotājiem. Mēs esam nosūtījuši savu pieteikumu jau gada vidū. Ir pagājis jau gandrīz pusgads, bet lēmums vēl nav pieņemts. Ļoti ilgas ir šīs procedūras, un uzņēmumam, kas ir nonācis zināmās grūtībās, pusgads var būt diezgan kritisks. Tā kā mēs rosināsim, ka šādu atzinumu sniegšanai ir jābūt daudz efektīvākai un ātrākai,” sacīja Reizniece-Ozola.

Eiropas ražotājiem ir grūti konkurēt ar lēto armatūru un citiem tērauda izstrādājumiem, kas nāk no Ķīnas. Pēdējā laikā Ķīnas valūtas kurss ir būtiski samazinājies. Ievērojami krīt arī tās ekonomikas attīstības tempi. Tādēļ Ķīnā ir sarucis iekšējais pieprasījums pēc tērauda, un šī produkcija arvien vairāk sāk pārpludināt Eiropas tirgu. Bieži vien ir aizdomas, ka tas notiek par  dempinga cenām. Tomēr izmeklēšana virzās diezgan lēni, un tas vēl nav pierādīts. “Eiropa jau pati saprot, ka problēma ir. Un tas gausais lēmumu pieņemšanas process dod spēcīgu atsitienu un uzreiz lielajiem ražošanas uzņēmumiem,” saka ministre.

Valdības nostāju šoreiz atbalsta arī “KVV Liepājas metalurgs” vadība. Arī viņi piekrīt, ka Eiropai būtu efektīvāk jācīnās ar dempingu un jāatrod veidi, kā samazināt elektrības ražošanas cenas.

Ministre vēlas, lai turpmākajos gados Eiropas fondus būtu iespējams izmantot arī lielo uzņēmumu ražošanas modernizēšanai. Šobrīd to liedz noteikumi. Bet situācija tirgū liecina, ka labāk klājas tiem tērauda industrijas spēlētājiem, kuri ražo produkciju ar augstu pievienoto vērtību, nevis vienkāršus izstrādājumus.

Tomēr Eiropas valstu vidū par turpmākajiem soļiem vienprātības nav. No vienas puses, nepieciešams veicināt nodarbinātību. No otras puses, ir arī daudz citu interešu, tostarp vides aizsardzība. Arī palīdzēt vienas jomas privātajiem ražotājiem nemaz nav tik viegli. Tādēļ nekādi strauji lēmumi tieši šajā ministru sanāksmē nav paredzami.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti