Eiropas «maizes klēts» pasaules labības tirgū – cik liela ir Ukrainas daļa un ko lēš šim gadam?

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Jūlijā beidzot atsācies un vismaz pagaidām vēl turpinās labības eksports no Ukrainas ostām. Labības kravu izvešanu pasaulē ilgi gaidīja daudzviet, jo par Eiropas "maizes klēti" dēvētā Ukraina pabaro ne tikai eiropiešus, bet arī cilvēkus Tuvajos Austrumos, Āzijā un Āfrikā. Taču Ukraina ne būt nav vienīgā, kas šo uzdevumu spēj izpildīt. Kāds ir pasaules labības tirgus, un cik lielu daļu tajā aizņem Ukraina?

Cik liela ir Ukrainas daļa pasaules labības tirgū?
00:00 / 04:54
Lejuplādēt

2020.–2021.gada sezonā lielākie graudu audzētāji bija ASV, Ķīna, Eiropas Savienība un Indija. Ukraina pieciniekā neiekļūst, tomēr eksporta ziņā tā bija ceturtā lielākā graudu eksportētāja pasaulē. Pērn no izaudzētā apjoma vien 25% tā paturēja sev, bet pārējo daļu eksportēja. Trešajā vietā ierindojās Krievija. Abas valstis kopā veidoja vienu piekto daļu no pasaules eksporta.

Ukrainas graudu gadījumā lielākās pircējas bija tādas valstis kā Ēģipte, Bangladeša un Jemena. Bet Ukraina uz Ķīnu un Eiropas Savienību eksportēja arī astoņus miljonus tonnu kukurūzas un vēl astoņus miljonus tonnu citu lauksaimniecības produktu.

Savukārt, ja runājam tikai par kviešiem, tad 2020.gadā lielākās kviešu audzētājas bija Krievija, Ķīna un Indija. Eksporta ziņā 2020.–2021.gadā Krievija un Ukraina vien kopā eksportēja 28% kviešu no kopējā pasaules kviešu eksporta: 8% Ukraina, bet 20% Krievija. Vēl 15% eksportēja Eiropas Savienība, kam sekoja arī Kanāda, ASV un Austrālija.

ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas galvenais ekonomists Maksimo Torero skaidroja Ukrainas un Krievijas nozīmi tirgū: "Gandrīz 50 valstis ir atkarīgas no Krievijas Federācijas un Ukrainas, importējot vismaz 30%. No 50 valstīm vismaz 36 valstīs vairāk nekā 50% kviešu tiek importēti no šīm divām valstīm."

Ukrainas lauksaimniecības sektors ir svarīgs labības avots pasaules tirgos, īpaši Tuvajos Austrumos un Āfrikā, kur situācija ap pārtikas nodrošinājumu ir sevišķi saspringta. Ukraina, kas dēvēta arī par Eiropas "maizes klēti", ir viens no galvenajiem labības audzēšanas reģioniem pasaulē.

Ukraina ir svarīga kviešu, miežu, kukurūzas un citu graudaugu eksportētāja, kā arī nodrošinājusi apmēram pusi no visas saulespuķu eļļas globālajos tirgos.

Krievijas īstenotā Ukrainas ostu bloķēšana un apšaudīšana, liedzot labības eksportu, miljoniem cilvēku pakļāva bada riskam. Un tas ir aktuāli joprojām, lai gan eksports no Ukrainas ostām ir iekustējies. Krievijas darbību dēļ kāpušas arī pārtikas cenas.

Problēmu vasaras sākumā ieskicēja ANO Pasaules pārtikas programmas izpilddirektors Deivids Bīzlijs: "Pārtikas cenas ir mūsu problēma numur viens, jo šī visa rezultātā ir ideālā vētra 2022. gadam. Taču arī 2023. gadā, ļoti iespējams, pārtikas pieejamība būs problēma.

Kad tāda valsts kā Ukraina, kas audzē pietiekami daudz pārtikas 400 miljoniem cilvēku, tiek izņemta no tirgus, tas rada tirgus nestabilitāti."

Paredzams, ka 2022.–2023.gadā graudu kopprodukcija pasaulē samazināsies par 40 miljoniem tonnu, sasniedzot 2,2 miljardus tonnu. Par to šī gada jūnijā sanāksmē paziņoja Starptautiskā Graudu padome. Savukārt patēriņš ir tikai nedaudz mazāks, tāpēc sagaidāms, ka pasaules sezonas beigu krājumi samazināsies.

Krievijas armijas īstenotās labības noliktavu apšaudes, labības lauku apšaudes – tas viss tiek īstenots mērķtiecīgi, lai samazinātu Ukrainas spējas pabarot sevi un citus.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis atzinis, ka Ukrainas graudu raža šogad varētu samazināties par aptuveni pusi. Savukārt Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihals izteicies, ka graudu un eļļas augu sēklu raža šogad sasniegs 65–70 miljonus tonnu, kas ir aptuveni 70% no 2020.–2021.gada ražas.

Tikmēr Krievijas graudaugu raža 2022.–2023.gada sezonā varētu sasniegt 126 miljonus tonnu, bet pērn Krievija izaudzēja aptuveni 113 miljonus tonnu. Krievija jau apturējusi graudaugu eksportu uz tās sabiedrotajām valstīm, piemēram, Centrālāzijā. Un tiek vēstīts, ka Krievijas ziemas kviešu ražas kvalitāte, kas veido gandrīz trīs ceturtdaļas no valsts gada produkcijas, kritusies. Tas saistīts ar nesenajām lietavām vairākos reģionos.

Vienlaikus ir skaidrs, ka Ukrainā runa ir ne tikai par cilvēku pabarošanu pašmājās un ārpus robežām. Labības eksports ir arī ienākumu avots. Premjers vēl pirms graudaugu eksporta atsākšanas šovasar atzina, ka jautājums par jūras ostu atbloķēšanu Ukrainas ekonomikai ir miljardu dolāru problēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti