"Mercosur" jeb Dienvidu kopējais tirgus ir vadošais tirdzniecības bloks Dienvidamerikā, kurā ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. ES un "Mercosur" savstarpējās tirdzniecības apjoms pārsniedz 80 miljardus eiro gadā. "Mercosur" uz Eiropu visvairāk eksportē pārtiku, dzērienus un tabaku, savukārt Eiropas valstis – lielākoties tehniskās iekārtas, automašīnas, ķīmijas rūpniecības un farmācijas preces.
Taču par jauno vienošanos nemaz nepriecājas Eiropas lauksaimnieki, kurus satrauc negodīga konkurence, un arī vides aizstāvji, kas raizējas par ietekmi uz klimatu.
Īpaši plaši protesti notiek Francijā, kas ir lielākais lauksaimniecības produktu ražotājs blokā.
"Tirgum ir ļoti trausls līdzsvars. Ja tiks palielināts spiediens, cenas sabruks, un tad mums dzīves nebūs," norādīja jaunu lauksaimnieku asociācijas prezidents.
"Viņi nerespektē mūsu ierobežojumus veselības un vides jomā.
Viņi noteikti ražo ar zemākām izmaksām, un tā veidojas negodīga konkurence," uzskata lauksaimnieks Matjē Delanū.
Pagājušās nedēļas izskaņā noslēgto vienošanos Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers nosauca par vēsturisku, norādot, ka eiropiešu uzņēmumiem nodevu maksājumos līgums ietaupīs četrarpus miljardus eiro gadā.
Francija un Polija iepriekš aicināja EK aizsargāt vietējos lauksaimniekus, bet Vācija, Spānija un vēl piecas bloka valstis vienošanos apsveica. Arī Francijas prezidents Emanuels Makrons pretēji savas valsts nozares noskaņojumam uzsvēra, ka ir jāizvairās no protekcionisma.
