Eiropas kuģu kompānijas steidz pārvadāt Krievijas naftu; Āzijas valstis aktīvi uzpērk «melno zeltu»

Par spīti rietumvalstu ieviestajām sankcijām, Krievija turpina gūt ievērojamus ieņēmumus, eksportējot naftu. Jūnijā tās peļņa no naftas eksporta palielinājās par aptuveni 690 miljoniem eiro, pārsniedzot 20 miljardus eiro, bet tas ir aptuveni par 40% vairāk nekā vidēji pagājušajā gadā. Izdevums "The Wall Street Journal" ziņo, ka vēl pirms nākamo Eiropas Savienības (ES) sankciju stāšanās spēkā Eiropas kuģu kompānijas ļoti aktīvi iesaistās Krievijas naftas pārvadāšanā. Savukārt Āzijas valstis izmanto izdevību un uzpērk naftu par ievērojami zemākām cenām.

Eiropas kuģu kompānijas steidz pārvadāt Krievijas naftu; Āzijas valstis aktīvi uzpērk «melno zeltu»
00:00 / 04:33
Lejuplādēt

ES naftas importu no Krievijas sāka samazināt neilgi pēc Krievijas uzsāktā iebrukuma Ukrainā. Vēlāk tika pieņemts lēmums  pilnībā aizliegt naftas importu no 2023. gada marta, pieļaujot gan atsevišķus izņēmumus, piemēram, Ungārijas gadījumā. Taču galvenais iemesls ir skaidrs – mazināt Krievijai pieejamos līdzekļus, ko tā varētu izmantot savas militārās mašinērijas uzturēšanai, turpinot karu Ukrainā.

Taču realitāte pašlaik vēl ievērojami atšķiras no vēlamā. Sankcijas realitātē stāsies spēkā vien decembrī, taču līdz tam dažādas Eiropas kuģu kompānijas dara visu iespējamo, lai pārvestu cik vien iespējams daudz Krievijas naftas. Un īpaša loma naftas pārvadāšanā ir Grieķijai.

Vēl jūlija sākumā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aizrādīja grieķu uzņēmējiem, ka viņu rīcība nav ne Eiropas, ne Ukrainas, ne pašu grieķu interesēs.

"Krievija ar savām gāzes spēlēm vēlas panākt to, lai inflācija tikai ceļas un lai Eiropa šajā ziemā piedzīvotu lielāko krīzi tās vēsturē. Vienlaikus mēs redzam, ka grieķu kompānijas nodrošina lielāko tankeru floti Krievijas naftas pārvadāšanai. Šis ir vēl viens pierādījums, ka vēl viens energoresurss tiek izmantots kā ierocis pret Eiropu un katra eiropieša ģimenes budžetu. Tas neatbilst ne Eiropas, ne Grieķijas, ne Ukrainas interesēm," sacīja Zelenskis.

Lai arī "Brent" naftas cena joprojām turas robežās 100 dolāri par barelu, Krievija ir atradusi jaunus noieta tirgus, ar ievērojamām atlaidēm tirgojot šo naftu, piemēram, Indijai un Ķīnai. Un cena patiešām ir vilinoša, lai naftu iegādātos – aptuveni 60–70 dolāri par barelu. Uz to norāda arī kompānijas "RBC Capital Markets Globālo" izejvielu stratēģijas nodaļas vadītāja Helima Krofta.

"Mēs redzam dramatisku Krievijas naftas importa pieaugumu uz Indiju. Ja jūs varat dabūt naftu ar 30 līdz 35 dolāru atlaidi, viņi noteikti šo naftu ņems un veidos uzkrājumus.

Eksports uz Indiju ir palielinājies apmēram 10 reižu. Tāpat ir pieaugusi naftas plūsma uz Ķīnu un Turciju," atzina Krofta.

Kā liecina kompānijas "Vortexa" sniegtie dati: ja februārī Ķīna patērēja aptuveni 670 miljonus barelu Krievijas jēlnaftas dienā, tad tagad šis skaitlis ir dubultojies. Ķīna ir sākusi piedāvāt Eiropas kompānijām iegādāties tās ražotus kuģus, baidoties, ka, stājoties spēkā jaunām sankcijām, var aptrūkties kuģu naftas transportēšanai.

Kā norādīja Krofta, patiesībā šī shēma ir ļoti sarežģīta, un tādas valstis kā ASV nemaz nevēlas, lai globālajā naftas tirgū rastos vēl lielāks naftas iztrūkums, kas vēl vairāk celtu naftas produktu cenas. Tāpēc arī ir uzsākta diskusija par Krievijas naftas maksimālās cenas noteikšanu – tas ļautu Krievijas naftai palikt tirgū, bet mazinātu jau iepriekš minētos ienākumus Krievijas valsts kasē.

"60% Krievijas naftas pārvadā ar Grieķijas tankkuģiem. Ja Eiropas Savienība ieviesīs sankcijas, kas aizliedz šiem kuģiem pārvadāt šādas kravas, Indijai kļūs arvien grūtāk nodrošināt pašreizējo kravu apjomu. Tas būs grūtāk, bet ne neiespējami. Un tad ir arī apdrošināšanas sankcijas. Kas apdrošina šīs kravas? Tās ir Eiropas un Lielbritānijas firmas. Ja šādas sankcijas stāsies spēkā, mēs varam runāt par Krievijas naftas barelu aizvākšanu no tirgus. Un tas lēmumu pieņēmējus Vašingtonā dara nervozus, rosinot Eiropu pārdomāt savas transportēšanas un apdrošināšanas sankcijas," klāstīja eksperte.

Turpinoties Krievijas īstenotajai karadarbībai Ukrainā, naftas cenas īpaši nekrītas. Lai arī vienubrīd samazinājums bija jūtams, eksperti prognozējuši, ka šāds efekts nebūs ilglaicīgs. No otras puses arī grieķu kuģošanas kompānijas īpašnieki intervijā ''The Wall Street Journal'' atzīst, ka galu galā iznākums var būt pat pozitīvs, – pieprasījums pēc naftas joprojām ir un būs liels. Pat ja Krievijas naftai tiks liegta piekļuve Eiropas ostām, to varēs pārvadāt uz Tuvajiem Austrumiem un ASV. Tas nozīmē, ka kuģiem būs jāveic lielāki attālumi un kuģniecības kompānijas nopelnīs vairāk naudas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti