Par Eiropas Komisijas veiktām izmeklēšanām saistībā ar nodokļu nemaksāšanu tika paziņots 2014. gadā pēc skandāla, kurā žurnālisti publiskoja informāciju par nodokļu atlaidēm vairākiem ievērojamiem uzņēmumiem, kas panāktas 19 gadu laikā, kad Luksemburgas premjerministra amatā bija Žans Klods Junkers. EK balstījusi savu izmeklēšanu uz Eiropas Savienības konkurences noteikumiem, norādot, ka šādas nodokļu norunas sniedz uzņēmumiem negodīgas priekšrocības attiecībā pret to bieži vien mazākiem konkurentiem.
Tādas Eiropas Savienības dalībvalstis kā Beļģija, Īrija, Luksemburga un Nīderlande daudzu gadu laikā ir piesaistījušas daudznacionālos uzņēmumus, piedāvājot īpaši izdevīgus nodokļu darījumus, lai radītu darba vietas un investīcijas.
Toreiz Eiropas Komisija jau bija sākusi vairākas izmeklēšanas saistībā ar nodokļu nemaksāšanu pret vairākām lielām kompānijām, tostarp „Apple” un „Amazon”, vēlāk liekot tām samaksāt attiecīgi 13 miljardus un 250 miljonus eiro. Šobrīd Eiropas Komisija izmeklē līdzīgas lietas, kurās iesaistīti tādi uzņēmumi kā „Ikea” un „Nike”.
Savukārt 2015. gada rudenī EK izdeva rīkojumu ASV kafejnīcu gigantam „Starbucks” un Itālijas autobūves uzņēmumam „Fiat” katram atmaksāt līdz 30 miljoniem eiro nenomaksātos nodokļos. Kompānijām šie nodokļi bija jāsamaksā attiecīgi Nīderlandei un Luksemburgai. „Starbucks” izpildīja rīkojumu un samaksāja Nīderlandei 25,7 miljonus eiro nenomaksātos nodokļos, taču lēmumu pārsūdzēja.
Šonedēļ Eiropas Savienības Vispārējā tiesa lēma, ka Eiropas Komisija nav spējusi demonstrēt to, ka starp Nīderlandi un „Starbucks” noslēgtā nodokļu vienošanās uzņēmumam sniegusi priekšrocību. Tādējādi šāda vienošanās nav pielīdzināma pretlikumīgai valsts palīdzībai, uzsvērusi tiesa. Eiropas Komisija var pārsūdzēt Vispārējās tiesas spriedumu lietā pret „Starbucks”, tomēr tālākā EK rīcībā vēl nav skaidra. Nīderlandes Finanšu ministrijas valsts sekretārs Menno Snels apsveica Vispārējās tiesas spriedumu. Viņš uzsvēra - šis spriedums nozīmē, ka Nīderlandes nodokļu dienestam pret „Starbucks” nebija labāka vai atšķirīgāka attieksme nekā pret citiem uzņēmumiem.
Lai gan EK šo lietu zaudēja, līdzīgā lietā tās lēmums tika atbalstīts. Proti, tiesa noteica kā pamatotu Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru uzņēmumam „Fiat” bija Luksemburgai jāsamaksā nepilni 30 miljoni eiro. Tagad tiesas lēmumiem cītīgi sekos „Apple”, kas jau pārsūdzējis 13 miljardu eiro atmaksu Īrijai. Lēmums šajā lietā gan varētu sekot tikai pēc vairākiem gadiem.
Tieši šie divi tiesas lēmumi bija pirmais lielais pārbaudījums konkurences komisārei Margrētei Vestagerei, kura turpinās ieņemt šo amatu arī nākamos piecus gadus un jaunajā Eiropas Komisijā kļūs arī par viceprezidenti. Viņa pieteikusi karu nodokļu atlaidēm un sola izvērtēt abus tiesas spriedumus, pirms spert iespējamus atbildes soļus. Paziņojumā pēc tiesas lēmumiem viņa norādīja:
„Visiem uzņēmumiem - gan lieliem, gan maziem - būtu jāmaksā taisnīga nodokļu daļa. Ja dalībvalstis dažiem starptautiskiem uzņēmumiem piešķir nodokļu priekšrocības, kas nav pieejamas viņu konkurentiem, tas kaitē godīgai konkurencei blokā. Šie spriedumi ir snieguši svarīgus norādījumus par dalībvalsts atbalsta noteikumu piemērošanu nodokļu jomā. Tajā pašā laikā katrai lietai ir sava specifika un tā ir saistīta ar sarežģītiem juridiskiem jautājumiem. Spriedumi apstiprina - lai arī dalībvalstīm ir ekskluzīva kompetence noteikt savus likumus par tiešajiem nodokļiem, tām tas jādara attiecībā uz bloka tiesību aktiem, ieskaitot noteikumus par valsts atbalstu. Pirms izlemjam par iespējamiem nākamajiem soļiem, mēs rūpīgi izpētīsim šos spriedumus.”
Vestagere uzsvēra – nodokļu priekšrocību dēļ valsts maks un bloka nodokļu maksātāji nesaņem ļoti nepieciešamos līdzekļus cīņai ar klimata pārmaiņām, infrastruktūras izveidošanai un ieguldījumiem attīstībā.
Savukārt Eiropas Parlamenta deputāts Svens Gīgolds skaidroja, ka ar vienu simbolisku lēmumu un komisijas uzvaru uzņēmuma „Fiat” lietā nav pietiekami, lai atjaunoto godīgu konkurenci, un komisijai rūpīgi būtu jāizmeklē arī citi līdzīgi gadījumi.
„Lai panāktu nodokļu taisnīgumu, mums nevajadzētu paļauties uz ilgstošu Eiropas Komisijas izmeklēšanu un tiesas lēmumiem. Dalībvalstīm nevajadzētu būt iespējai palīdzēt un atbalstīt lielu uzņēmumu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Mēs sagaidām, ka Vestagere izdarīs secinājumus no spriedumiem,” savā paziņojumā uzsvēra Gīgolds.
Deputāts uzskata, ka abi tiesas spriedumi liecina par nepieciešamību pēc daudz labākiem Eiropas Savienības mēroga noteikumiem, lai izbeigtu nodokļu apiešanu.
