Eiropas Komisija vēlas paaugstināt emisiju samazināšanas mērķi no 40% līdz vismaz 55%

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Eiropas Komisija (EK) vēlas paaugstināt 2030. gada emisiju samazināšanas mērķi no pašreizējiem 40% līdz vismaz 55%. Šādu nostāju ikgadējā uzrunā par stāvokli Eiropas Savienībā (ES) šorīt pauda EK priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.

ĪSUMĀ:

  • Leiena gandrīz pusotru stundu ilgā runā pauda savu skatījumu par ES stāvokli.
  • EK: klimats nevar gaidīt; rosina izmešus līdz 2030. gadam mazināt straujāk.
  • EK: līdzšinējais mērķis mazināt izmešus par 40% jāaizstāj ar ambiciozāku 55% slieksni.
  • Par to gaidāmas asas debates ES; jaunais plāns jāatbalsta ES līderiem un EP.
  • Leiena arī aicināja uz lielāku solidaritāti koronavīrusa pandēmijas apkarošanā.
  • EK vadītāja: ES jāstiprina gatavība krīzēm un pārrobežu veselības draudu vadība.
  • Brīdina ES valstis nerīkoties savtīgi attiecībā uz koronavīrusa vakcīnām.
  • EK drīzumā rosinās noteikt minimālās algas apmēru bloka valstīs.
  • Pauž atbalstu Baltkrievijas protestētājiem; iestājas pret ciešāku sadarbību ar Krieviju.

Eiropas Komisija nāk klajā ar jauniem klimata mērķiem 

Eiropas Komisija vēlas paaugstināt emisiju samazināšanas mērķi līdz vismaz 55%
00:00 / 04:01
Lejuplādēt
EK vadītāja solīja, ka līdz nākamajam gadam tiks pārskatīti visi Eiropas likumi, lai tie atbilstu jaunajam mērķim. EK analīze liecina, ka šāds uzstādījums ir sasniedzams un to pieprasot arī daudzi uzņēmēji.

EK priekšlikums pastiprināt cīņu ar klimata pārmaiņām lielā mērā sakrīt ar Eiropas Parlamenta (EP) deputātu nostāju. Viņi vēlas, lai līdz 2030. gadam izmeši tiktu samazināti pat par 60%. Tomēr fon der Leienas komisija izvēlējās nedaudz zemāku mērķi. Savā uzrunā EP fon der Leiena sacīja, ka galvenais mērķis ir radīt sistēmiskas pārmaiņas, lai izveidotu stiprāku pasauli. Tādēļ EK sola pieskarties jautājumiem, kas skar gan mežu izciršanu, gan kaitīgu ķīmisko vielu ražošanu, gan gaisa piesārņojumu un citus aspektus. Ir ārkārtīgi būtiski arī ieguldīt naudu ēku renovācijā, jo 40% izmešu šobrīd nāk no mājām.

Par emisiju samazināšanas plānu līdz 2030. gadam vēl ir jāvienojas ES līderiem un EP.

Diskusijas par emisiju samazināšanu blokā ir ļoti asas, dažām valstīm norādot, ka tās nevar veikt lielāku emisiju samazināšanu sakarā ar to ekonomiku atkarību no piesārņojošām nozarēm, tādām kā ogļu industrija. Tiek pat pieļauts, ka šī mērķa sasniegšanai Eiropai varētu nākties pakāpeniski atteikties no jaunu automašīnu ražošanas ar benzīna vai dīzeļdzinēju.

Tomēr fon der Leienas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") sacīja, ka pie detaļām darbs vēl notiek.

"Protams, tas nozīmēs izmaiņas daudzās jomās. Pašreiz Eiropas Komisija gatavo dažādus priekšlikumus par to, ko tas nozīmēs energoefektivitātes jomā, atjaunojamo resursu jomā un tajā skaitā arī virzībā uz elektromobiļu lietošanu. Šis jautājums arī tiks izskatīts, un šie mērķi tiks koriģēti," sacīja Dombrovskis.

Vides aizstāvji savukārt norāda, ka arī 55% samazinājums ir nepietiekams, lai sasniegtu ES ilgtermiņa mērķi panākt klimatneitrālu ekonomiku līdz 2050. gadam.

Aicina uz lielāku solidaritāti pandēmijas apkarošanai

Leiena arī aicināja uz lielāku solidaritāti koronavīrusa pandēmijas apkarošanai un veidot spēcīgāku veselības sistēmu blokā. "Eiropas iedzīvotāji joprojām cieš," sacīja Leiena. "Tāpēc mūsu pirmā prioritāte ir izvilkt vienam otru cauri šim [laikam]."

Pēc viņas domām, koronavīrusa krīze ir ne tikai izgaismojusi vājības, bet arī apliecinājusi cilvēku drosmi un spēju pārvarēt grūtības. 

Pēc fon der Leienas teiktā, ES koordinācija pandēmijas laikā ir palīdzējusi atvērt slēgtās valstu robežas, nogādāt mājās ārzemēs iestrēgušos ceļotājus un panākt, ka valstis nemēģina paturēt kritiski svarīgas preces tikai sev.

"Mūsu civilās aizsardzības mehānisms nodrošināja, ka dakteri no Rumānijas varēja ārstēt pacientus Itālijā vai ka Latvija varēja nosūtīt maskas saviem Baltijas kaimiņiem.

Un mēs to visu esam sasnieguši bez pilnvērtīgas kompetences šajā jomā. Tādēļ man ir kristālskaidrs, ka mums ir nepieciešams celt spēcīgāku Eiropas Veselības savienību!" teica EK vadītāja. "Un mums ir jāstiprina mūsu gatavība krīzēm un pārrobežas veselības draudu vadība."

Ir jāpalielina finansējums ES veselības programmai, un nākamgad Itālijā tās G-20 prezidentūras laikā tiks rīkots globāls veselības samits, paziņoja Leiena. "Tas eiropiešiem parādīs, ka Savienība ir šeit, lai aizsargātu visus."

Vēl viens solis būs Eiropas Biomedicīnisko pētījumu aģentūras (BARDA) izveide, sacīja Leiena. Tāpat EK mēģinās stiprināt Eiropas Medicīnas aģentūru un Eiropas Slimību novēršanas un kontroles centru.

Viņa arī brīdināja valstis nerīkoties savtīgi attiecībā uz koronavīrusa vakcīnām, kas tiek plaši uzskatīts par risinājumu krīzes izbeigšanai.

"Vakcīnu nacionālisms apdraud dzīvības. Vakcīnu sadarbība tās glābj," sacīja Leiena.

Tāpat viņa aicināja reformēt un stiprināt Pasaules Veselības organizāciju, "lai mēs varētu labāk sagatavoties" nākotnes pandēmijām.

Rosinās noteikt minimālās algas apmēru bloka valstīs

Tāpat fon der Leiena solīja, ka EK drīzumā nāks klajā ar priekšlikumu par to, kā būtu jānosaka minimālās algas apmērs bloka valstīs, lai par saņemto algu cilvēki varētu pabarot savu ģimeni.

Tomēr EP Kultūras un izglītības komitejas priekšsēdētājas vietniece Dace Melbārde (Nacionālā apvienība) uzskata, ka ar to ir par maz.

"Vienīgais mehānisms izstrādāt likumu, kas regulē minimālo algu, diemžēl neatrisina godīgu samaksu visās profesijās. Tas skar patiesībā tikai tos cilvēkus, kas saņem minimālo algu.

Līdz ar to šeit es būtu gribējusi skaidru nostāju, kā izlīdzināt nevienlīdzīgas valstu situācijas, kas attiecas gan uz ekonomikas izaugsmi, gan kopumā uz dzīves kvalitāti.

Ņemot vērā, ka jaunais uzdevums ir daudz vairāk iet uz tādu vitālu Eiropu, pilnībā trūka jautājuma par izglītību, bez kuras nav iedomājama vitāla un stipra Eiropa," vērtēja Melbārde.

Kopumā Melbārde pozitīvi vērtēja fon der Leienas uzrunu un paustās prioritātes. Atzinīgi par dzirdēto izteicās arī sociāldemokrātu grupas eiroparlamentārietis Nils Ušakovs ("Saskaņa"). Viņaprāt, Eiropa pamazām kļūst līdzīga ASV un pakāpeniski tiek īstenots jaunais federalizācijas līmenis.

"Šajā situācijā mans galvenais secinājums ir, ka prezidentes vēlme ir padarīt Eiropu centralizētāku. Un ka galvenie elementi ir sociālās lietas, Veselības savienība, un no citas puses kopējais parāds un kopējā finansiālā atbildība – tas ir ļoti pozitīvi," sprieda Ušakovs.

Pauž atbalstu Baltkrievijas protestētājiem; pret ciešāku sadarbību ar Krieviju

Pievēršoties citiem jautājumiem, Leiena pauda bažas, ka sarūk cerības noslēgt tirdzniecības līgumu ar Lielbritāniju,

un brīdināja Londonu, ka tās mēģinājumi mainīt izstāšanās līgumu ar likuma palīdzību ir nelikumīgi.

Vienlaikus EK vadītāja atzina, kair jāturpina uzturēt pēc iespējas labākas attiecības ar ASV un Lielbritāniju, kaut arī viedokļi ne vienmēr saskan.

Viņa arī brīdināja Turciju neveikt mēģinājumus iebiedēt Kipru un Grieķiju, pieaugot saspīlējumam Vidusjūras austrumos.

Leiena sacīja, ka Turcija ir galvenais partneris, veicot svarīgu darbu bēgļu uzņemšanā, taču "tas nav attaisnojums mēģinājumiem iebiedēt kaimiņus".

Leiena arī aicināja Eiropu strādāt kopā migrācijas jautājumos pēc ugunsgrēka Eiropas lielākajā bēgļu nometnē Grieķijas Lesbas salā, kas bez pajumtes atstājis 12 000 migrantu.

"Es sagaidu, ka arī visas dalībvalstis pacentīsies. Migrācija ir Eiropas izaicinājums, un visai Eiropai ir jāveic sava darba daļa," paziņoja Leiena.

Tāpat viņa norādīja, ka tā dēvētajām no LGBT brīvajām zonām nav vietas ES, acīmredzami vēršoties pret Poliju.

"Es nerimšos, kad tas ir saistīts ar vienlīdzības savienības izveidi," solīja Leiena. "Savienības, kur tu vari būt tas, kas tu esi, un mīlēt, ko tu gribi, – bez bailēm no pārmetumiem vai diskriminācijas. Jo būt pašam par sevi nav tava ideoloģija. Tā ir tava identitāte. Un to neviens nevar atņemt. Tāpēc es gribu būt pilnīgi skaidra – no LGBTQI brīvas zonas ir no cilvēcības brīvas zonas. Un tām nav vietas mūsu savienībā."

EK vadītāja arī pauda skaidru atbalstu Baltkrievijas protestētājiem un sacīja, ka iestājās pret ciešāku sadarbību ar Krieviju, jo opozicionāra Alekseja Navaļnija indēšana tikai vēlreiz apliecina Kremļa uzvedību. Un nekāds cauruļvads to nespēs mainīt.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti