ĪSUMĀ:
- Dombrovskis: ES bloka noteikumi paredz iespēju rīkoties šādās krīzes situācijās.
- Eiropas Komisija piedāvā dalībvalstīm papildu 37 miljardus eiro – "dusošo naudu".
- Svarīgi nepieļaut, ka krīze sāk novest pie uzņēmumu maksātnespējas, uzsvēra EK.
- Valdībām pieejama īpašā telefona līnija padomiem par pieļaujamo atbalstu.
- Brisele sola valstu lēmumus par atbalstu uzņēmumiem izvērtēt diennakts laikā.
EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis klāsta, ka bloka noteikumi paredz iespēju rīkoties šādās krīzes situācijās.
"Vienkārši sakot, dalībvalstīm būs iespēja šos papildu pasākumus nofinansēt un tas dalībvalstīm neradīs problēmas no fiskālo noteikumu viedokļa," teica Dombrovskis.
EK apsolījusi dot dalībvalstīm plašu rīcības brīvību – "pilnīgu elastību" ES fiskālajos noteikumos, lai palielinātu budžeta izdevumus un lai atbalstītu uzņēmumus.
"Elastīgi Eiropas Savienības noteikumi valsts atbalstam, lai palīdzētu dalībvalstīm strauji rīkoties, atbalstot uzņēmumus un iedzīvotājus. Piemēram, vakar komisija ātri apstiprināja pirmo pieprasījumu no Dānijas – kompensēt uzņēmumiem pasākumu atcelšanu ar lielu dalībnieku skaitu," sacīja komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena.
EK piedāvā valstīm papildu 37 miljardus eiro. Šie līdzekļi pamatā nāk no ES struktūrfondiem un citādi netiktu izmantoti.
Komisijas priekšsēdētāja to nodēvēja par "dusošo naudu" jeb neiztērētiem ES fondiem, kas citos apstākļos būtu jāatskaita ES budžetā.
Tagad šie līdzekļi kļūst atkal pieejami un tos būs iespējams izmantot krīzes pārvarēšanas pasākumiem. Dombrovskis sacīja, ka viena no galvenajām jomām ir atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.
"Tas, kas ir svarīgi no ekonomikas viedokļa, ir nepieļaut, ka šī krīze sāk novest pie uzņēmumu maksātnespējas, jo tādā veidā tiek mazināta ekonomikas produktīvā kapacitāte, un tam var būt ilgāks iespaids uz ekonomiku. Līdz ar to svarīga prioritāte pašreiz ir nodrošināt nepieciešamo atbalstu un finanšu līdzekļu pieejamību Eiropas uzņēmumiem," klāstīja Dombrovskis.
EK norādīja, ka jau šobrīd valdību pārstāvjiem visu diennakti ir pieejama īpašā telefona līnija, kur eksperti var sniegt padomus par to, kādi uzņēmumu atbalsta pasākumi ir pieļaujami.
Piemēram, noteikumi jau šobrīd ļauj valdībām piešķirt uzņēmumiem nodokļu brīvdienas un subsidēt algas.
Tāpat valdības drīkst sniegt atbalstu patērētājiem, piemēram, atmaksājot naudu par biļetēm uz pasākumiem, ja organizators to nespēj.
Brisele sola, ka valstu lēmumi par palīdzības sniegšanu vienam vai otram krīzē nonākušajam uzņēmumam var tikt izvērtēti un apstiprināti diennakts laikā. Tiek plānots arī dalīties ar veiksmīgākām uzņēmumu atbalsta shēmām.
KONTEKSTS:
Jaunais koronavīruss "Covid-19" sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā, kurā dzīvo 11 miljoni cilvēku. Pasaules Veselības organizācija norādīja, ka "Covid-19" sasniedzis globālās pandēmijas līmeni. Daudzās pasaules valstīs, tostarp arī Eiropā, atcelti masu pasākumi, kā arī slēgtas skolas un citas iestādes, lai ierobežotu "Covid-19" izplatīšanos.
"Covid-19" konstatēts arī Latvijā un pārējās Baltijas valstīs. Cerībā ierobežot vīrusa izplatību Latvijā izsludināta ārkārtējā situācija - no 13. marta līdz līdz 14. aprīlim spēkā stājas ierobežojumi.
Starptautiskās organizācijas vērš uzmanību uz to, ka jaunais "Covid-19" koronavīruss izraisīs ekonomiskās izaugsmes palēnināšanos. Turklāt pesimistiskākie scenāriji liecina pat par pirmo globālo ekonomisko lejupslīdi kopš finanšu krīzes pirms vairāk nekā desmit gadiem. Tas ietekmēs arī Latviju, un vienas no pirmajām no koronavīrusa cieta aviopārvadājumu un tūrisma nozares.
Latvijas valdības vadītājs Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") piektdien, 13. martā, paziņoja, ka Latvijas valdība varētu atvēlēt līdz miljardam eiro, lai mazinātu koronavīrusa "Covid-19" ietekmi uz ekonomiku. Nauda paredzēta, piemēram, kredītu un nodokļu brīvdienām uzņēmējiem, kā arī slimības lapu apmaksai.
