Sadaļas Sadaļas

Eiropas Komisija šogad Latvijai prognozē ekonomikas pieaugumu par 3,5%

Epidemioloģiskajai situācijai uzlabojoties, gada otrajā pusē ir sagaidāma straujāka ekonomikas izaugsme un prognozēts, ka Latvijas ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3,5%, komentējot Eiropas Komisijas (EK) 2020. gada pavasara ekonomikas prognozi, norādīja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība").

Viņš uzsvēra, ka pandēmijas ietekmē Latvijas ekonomika pagājušajā gadā saruka par 3,6%. Visvairāk tika skartas pakalpojumu nozares, kas saistītas ar cilvēku apkalpošanu klātienē. 2021. gada sākumā joprojām augstie Covid-19 saslimstības rādītāji un ierobežojošie pasākumi bremzēja ekonomikas atgūšanos gan Latvijā, gan Eiropā kopumā.

Eiropas Komisija šogad Latvijai prognozē ekonomikas pieaugumu par 3,5%Rihards Plūme

Pēc Dombrovska paustā, Latvijas ekonomikai šogad pieaugot par 3,5% un patēriņam atgriežoties iepriekšējā līmenī, papildus stimulu ekonomikai dos investīciju kāpums, tai skaitā pateicoties ievērojamam Eiropas Savienības (ES) finansējuma pieplūdumam. Viņa ieskatā, šajā kontekstā ir svarīgi, lai Latvija efektīvi izmantotu pieejamos Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāna līdzekļus.

Viņš arīdzan norādīja, ka šogad Latvijas valsts atbalsts uzņēmējiem un mājsaimniecībām ir būtiski pieaudzis, salīdzinot ar 2020. gadu. Attiecīgi pieaug arī budžeta deficīts.

2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 4,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet šogad prognozēts jau 7,3% apmērā.

Savukārt nākamajam gadam EK prognozē, ka Latvijas ekonomika pieaugs par 6%.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad palielināsies par 2,8%, bet nākamgad tas pieaugs par 5%.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP pieaugumu par 2,9%, bet nākamajā gadā prognozēta izaugsme par 3,9%.

EK pavasara ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kāpums par 4,2%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,4%, savukārt eirozonas ekonomikas izaugsme šogad veidos 4,3%, bet 2021. gadā kāpuma temps paātrināsies līdz 4,4%.

EK šogad IKP kāpumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas izaugsmi šogad EK paredz Spānijā (+5,9%), Francijā (+5,7%), Rumānijā (+5,1%), Horvātijā un Ungārijā (abās valstīs +5%), kā arī Slovēnijā (+4,9%).

Patlaban tiek prognozēts, ka inflācija ES 2021. gadā būs 1,9%, savukārt 2022. gadā – 1,5%. Attiecībā uz eirozonu tiek prognozēts, ka 2021. gadā inflācija sasniegs 1,7% un 2022. gadā tā būs 1,3%, informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Optimistiskas prognozes ļauj izteikt ne tikai vakcinācijas tempa kāpums, bet arī Covid-19 dēļ noteikto ierobežojumu mīkstināšana un Atveseļošanas un noturības mehānisma īstenošana, atzina ekonomikas komisārs Paolo Džentiloni.

Viņš sacīja: “Šī ir gaišāka perspektīva, nekā tika paredzēts ziemas prognozē. Tam ir divi galvenie iemesli. Pirmkārt, spēcīgāks lēciens globālajā aktivitātē un tirdzniecībā nekā iepriekš paredzēts. Otrkārt, kas ir ne mazāk svarīgi, izaugsmes impulss, kas nācis no Atveseļošanas un noturības mehānisma integrācijas šajā prognozē.”

Izaugsmes tempi ES joprojām būs atšķirīgi, taču sagaidāms, ka līdz 2022. gada beigām ekonomika visās dalībvalstīs atkal sasniegs pirmskrīzes līmeni, norādīja Džentiloni. 

Pavasara prognozē minēts, ka pēc pandēmijas sākotnējās ietekmes lēnām uzlabojas apstākļi darba tirgū. 2020. gada otrajā pusē palielinājās nodarbinātība, un lielākajā daļā dalībvalstu bezdarba līmenis ir samazinājies salīdzinājumā ar augstāko rādītāju. Tiek prognozēts, ka bezdarba līmenis ES 2021. gadā sasniegs 7,6%, savukārt nākamgad – 7%. 

Tomēr Džentiloni brīdina: “Lai gan valdību atbalsta mehānismi, tajā skaitā bloka atbalstītā “SURE” programma, ir novērsušas bezdarba līmeņa dramatisku kāpumu, darba tirgu atkopšanās prasīs laiku. Īsumā – riski saistībā ar nabadzības līmeņa pasliktināšanos, sociālo atstumtību un nevienlīdzību, ir ļoti reāli. Un, laikā, kad prezentējam kopumā pozitīvu prognozi, mēs nedrīkstam to aizmirst.”

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt