Eiropas Komisija rosinās īpašu dabasgāzes krātuvju operatoru sertifikāciju

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Krievijas uzsāktais karš Ukrainā kārtējo reizi ir aktualizējis jautājumus par Eiropas Savienībā (ES) pieejamajiem energoresursiem un dalībvalstu atkarību no Krievijas. Lai novērstu iespējamās krīzes nākotnē, Eiropas Komisija (EK) vēlas uzlikt par pienākumu dalībvalstīm pirms nākamās ziemas līdz 90% aizpildīt savas gāzes krātuves. To paredz jaunais piedāvājumus, ar kuru plānots iepazīstināt trešdien, 23. martā. Tāpat tiek rosināts veikt dabasgāzes krātuvju operatoru sertifikāciju, lai novērstu iespējamos apdraudējumus Eiropas energoresursu piegādes drošībai. 

Eiropas Komisija rosinās īpašu dabasgāzes krātuvju operatoru sertifikāciju
00:00 / 04:32
Lejuplādēt

Ideja par to, ka ES varētu pieprasīt dalībvalstīm piepildīt savas dabasgāzes krātuves līdz kādam noteiktam līmenim, izskanēja jau februāra vidū. Dabasgāzes cenām sasniedzot rekordaugstu līmeni, Brisele arvien aktīvāk sāka runāt par to, kā aizsargāt savu enerģētikas sistēmu no iespējamiem piegāžu traucējumiem un jauniem cenu kāpumiem. Vien trīs dienas pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, 21. februārī, ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone norādīja, ka daudzās dalībvalstīs spēkā jau ir likumi, kas uzliek par pienākumu savlaicīgi nodrošināties ar energoresursu pieejamību nākamajai ziemai, tāpēc būtu nepieciešams domāt arī par šādu likumu nepieciešamību arī ES līmenī.

Šajā nedēļā ES līderi pulcēsies uz tikšanos, lai spriestu par enerģētikas drošību un saspīlējumu gāzes piegāžu jautājumā. Sagaidāms, ka šīs tikšanās priekšvakarā EK iepazīstinās ar priekšlikumu, kas uzliek par pienākumu visām dalībvalstīm pirms nākamās ziemas piepildīt savas gāzes krātuves vismaz par 90%.

Jaunās regulas projektā norādīts, ka šāds 90% piepildījums ir nepieciešams un adekvāts līmenis, lai garantētu piegāžu drošību gadījumā, ja rodas neparedzēti traucējumi energoresursu piegādēm.

Komisija norādījusi, ka iepriekšējā gada vasarā gāzes krātuves ir bijušas piepildītas par aptuveni 10% mazāk nekā iepriekšējos gados, tāpēc tagad ir nepieciešams piepildījuma līmeni palielināt. Komisijas piedāvājumā arī norādīts, ka valstīm, kurām nav savu gāzes krātuvju, ir jāparūpējas par attiecīgiem līgumiem ar krātuvju operatoriem citās valstīs, lai nodrošinātu pārrobežu pārvades kapacitāti, kas ir pielīdzināma 15% no gada gāzes patēriņa.

Kā viesojoties Zviedrijā atzina ES enerģētikas komisāre Kadri Simsone, situācija ar piegāžu tīkliem ir ievērojami uzlabojusies, taču nedrīkst paļauties tikai uz Krievijas gāzes aizstāšanu ar gāzi no citiem reģioniem.

"Mums ir dalībvalstis, kuras ir izveidojušas iespaidīgus sašķidrinātās gāzes tīklus. Ir ostas, ir sašķidrinātās gāzes termināļi, un ir iespējams uzņemt kuģus tādā daudzumā, kas palīdzēs valstīm pārvarēt krīzes. Taču ir arī valstis, kurām nav pieejas jūrai. Bet par laimi, kopš pēdējās gāzes krīzes mēs esam uzlabojuši gāzesvadu infrastruktūru, kas ļauj piegādāt gāzi arī šādām valstīm. Plāni rīcībai krīzes situācijās ir izstrādāti, un mēs tos varam izmantot. Taču alternatīvās gāzes piegādes nenosegs visu to apjomu, ko mēs kā Eiropas Savienība importējām no Krievijas. Tāpēc ir nepieciešami arī citi pasākumi, un mēs priekšroku dodam atjaunojamo energoresursu vairošanai," teica Simsone.

Aktīva pāriešana uz videi draudzīgākiem energoresursiem ir viena no Eiropas Zaļā kursa prioritātēm, un Simsone arī atzina, ka visām valstīm nav iespējams piemērot vienotus risinājumus, jo katrai valstij ir atšķirīgs energoresursu izmantošanas portfelis. Taču, kā pagājušajā nedēļā Rīgā notikušajā konferencē "Eiropas Savienības un Baltijas sarunas" norādīja Nīderlandes Ārpolitikas institūta ''Clingendael'' ES un globālo jautājumu daļas vadītāja Luīze van Shaika, lai jebkādiem Eiropas plāniem būtu pozitīva atdeve, ir nepieciešams ieinteresēt arī vienkāršos cilvēkus.

"Eiropas vienkāršajiem pilsoņiem, īpaši valstīs ar zemākiem ienākumiem, ir nepieciešams redzēt ieguvumus no enerģijas pārejas. Pretējā gadījumā nekas nedarbosies. Tam ir jāsniedzas tālāk par Eiropas Sociālo klimata fondu.

Tam ir jāparedz jaunas nodarbinātības iespējas, zemākas enerģijas cenas atjaunojamo resursu dēļ. Tāpat, piemēram, būtu jāizdara spiediens uz nekustamo īpašumu investoriem, lai ieguvumus varētu izjust arī tie cilvēki, kuriem kļūst izdevīgāk īrēt labāk nosiltinātus dzīvokļus vai ēkas ar saules paneļiem uz jumta. Manuprāt, mēs nedrīkstam šos jautājumus pazaudēt no redzesloka," sacīja eksperte.

Iespējams, lai vairotu iedzīvotāju uzticību, kā arī veicinātu valstu drošību, EK gatavojas piedāvāt arī īpašu gāzes krātuvju operatoru sertifikāciju. Tas ļautu izvairīties no personām vai uzņēmumiem, kuru darbības dēļ varētu tikt apdraudēta Eiropas enerģētiskā drošība.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti