Eiropas Komisija rosina pārskatīt parāda samazināšanas tempus eirozonā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Eiropas Komisija (EK) rosina pārskatīt finanšu disciplīnas prasības eirozonā. Briselē atzīst, ka pašreizējie noteikumi valsts parāda samazināšanai ir pārāk strikti un līdz ar to gandrīz neizpildāmi. Tādēļ tiek rosināta pakāpeniskāka un individuāla pieeja valstīm ar lieliem parādiem.

Eiropas Komisija rosina pārskatīt parāda samazināšanas tempus eirozonā
00:00 / 03:26
Lejuplādēt

Koronavīrusa pandēmija, kā arī karš Ukrainā un tā radītā enerģētiskā krīze ir likušas Eiropas valstīm pamatīgi aizņemties, lai atbalstītu iedzīvotājus un uzņēmumus. Līdz ar to ievērojami pieauga valstu ārējais parāds.

Pašreizējie noteikumi prasa, lai ārējais parāds nepārsniegtu 60% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tomēr vidēji eirozonā šis rādītājs ir ap 95%. Tādēļ gan politiķiem, gan ekonomistiem kļūst arvien skaidrāk, ka ātri samazināt parādu neizdosies. Līdz ar to EK šonedēļ nāca klajā ar idejām par to, kā varētu izskatīties jaunie finanšu noteikumi.

"Vienkāršāk sakot, mēs virzāmies uz ne tik striktām prasībām valstīm uz valsts parāda samazināšanu, jo attiecībā uz augsta parāda valstīm pašreizējās prasības ir ļoti grūti izpildāmas.

Tātad, no vienas puses, pakāpeniskāka parāda samazināšana, no otrās puses, striktāka šo nosacījumu piemērošana. Tātad automātiska pārmērīga deficīta procedūru īstenošana. Un mēs pārskatām arī iespējamās finansiālās sankcijas," skaidroja EK priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Sankcijas ir jāmaina, jo šobrīd tās ir pārāk smagas un tādēļ netiek piemērotas, sacīja Dombrovskis.

"Pašreiz problēma ir tāda, ka sankciju apmērs ir tāds, ka tās praktiski netiek piemērotas, jo tās ir tik apjomīgas, ka faktiski konkrēto valsti iegrūž vēl lielākās problēmās. Tā kā arī šeit ir paredzēta elastīgāka pieeja uz šo iespējamo finansiālo sankciju apmēru, kas neradītu papildu  makroekonomiskās problēmas valstij, bet vairāk būtu tāds signalizējošs un reputācijas efekts uz konkrēto dalībvalsti," piebilda EK priekšsēdētājas izpildvietnieks.

Dienvideiropas valstis, kur parāda līmenis pārsvarā ir diezgan augsts, jau sen uzskata, ka pašreizējie finanšu disciplīnas noteikumi nav pietiekami elastīgi. Parāda samazināšana esot tikai viena no vajadzībām, par ko būtu jādomā.

Piemēram, tagad valstīm būtu daudz jāiegulda, lai atteiktos no fosilajiem kurinājumiem un cīnītos ar klimata pārmaiņām. Par to atgādināja arī Eiropas Parlamenta Zaļo grupas līdzpriekšsēdētājs Filips Lambertss. Kopumā viņš pozitīvi vērtēja komisijas priekšlikumu, bet uzskata, ka būtu jāiet vēl tālāk, lai nodrošinātu, ka taupība netraucē veikt "zaļās" investīcijas.

"Ja es būtu tā dēvētās "taupīgās" valsts premjerministrs, tad es gribētu mainīt pašreizējos noteikumus, jo es zinu, ka, ja mēs atjaunosim pašreizējos noteikumus, kas patiesībā nekad netika piemēroti, tie arī turpmāk nekad netiks piemēroti.

Tādēļ, ja kāds vēlas, lai noteikumi pastāvētu tikai teorētiski, nevis praksē, tad vienkārši atjaunojiet pašreizējos noteikumus.

Bet, ja jūs vēlaties, lai mums būtu noteikumi, kuriem ir kaut mazākā varbūtība tikt ievērotiem, tad tie ir jāmaina, jo pašreizējos gluži vienkārši nav iespējams piemērot," atzina Lambertss.

Jāatgādina, ka pagaidām budžeta deficīta un valsts parāda noteikumi eirozonā ir iesaldēti, jo valstīm ir vajadzīga nauda krīzes pārvarēšanai. Tomēr 2024. gadā ierobežojumiem vajadzētu atkal stāties spēkā. Tādēļ valstīm varētu būt tikai aptuveni gads, lai vienotos par jauniem parāda samazināšanas nosacījumiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti