Eiropas Komisija arīdzan vēlas noteikt obligātus elektrības patēriņa samazināšanas pasākumus pīķa stundās, lai mazinātu cenu svārstību. Tāpat tiek plānots ierobežot arī enerģijas ražotāju lielo peļņu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena atgādina, ka pirms kara Krievija piegādāja 40% no Eiropas gāzes, bet tagad tikai 9%. Tas liecinot, ka Eiropa spēj tikt galā ar šo situāciju.
Krievija jau ir daļēji vai pilnībā samazinājusi gāzes piegādi 13 ES dalībvalstīm, arī gāzes cenas ir strauji augušas.
Somijas enerģētikas eksperti nesen aprēķināja, ka Krievija pusgada laikā kopš iebrukuma Ukrainā ar fosilā kurināmā eksportu guvusi 158 miljardus eiro lielus ieņēmumus. Lielāko daļu (54%) jeb 85 miljardus eiro veidoja eksports uz Eiropas Savienības valstīm.
"Mums ir jāsamazina Krievijas ienākumi, ko Putins izmanto, lai finansētu briesmīgo karu Ukrainā," uzsver fon der Leiena.
"Cenas griesti Krievijas gāzei var tikt ieviesti ļoti ātri. Aizvadītajos mēnešos mēs esam strādājuši ļoti smagi, lai izveidotu dalībvalstīm tik nozīmīgo solidaritātes tīklu, kas nodrošina, ka gāze plūst tur, kur tā ir visvairāk nepieciešama," norāda EK prezidente.
Viņa norāda, ka Krievija ir neuzticama piegādātāja, kas manipulē ar gāzes tirgu.
"Bija nepieciešams arī atrast citus gāzes piegādātājus, lai Putins un Krievija vairs nevarētu mūs šantažēt ar saviem paziņojumiem par gāzi.
Mūs šie paziņojumi vairs nesatrauc. Mēs zinām, ka viņi mūs šantažē. Tādēļ labākais ir nodrošināties pašiem un būt solidāriem."
Fon der Leiena gan atteicās nosaukt konkrētus cenu griestus, sakot, ka par to jāvienojas ES dalībvalstu enerģētikas ministriem.
Kā rakstīja izdevums "Politico", Eiropas Savienība varētu noteikt Krievijas gāzei cenas griestus 50 eiro par megavatstundu, kas būtu piecreiz mazāka summa par tirgus cenu.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja: ja Eiropas Savienības valstis vairs negrib maksāt par Krievijas energoresursiem, tad Krievija esot gatava tos piegādāt citām pasaules valstīm.
Taču attiecībā uz gāzi šos Kremļa draudus būs grūtāk īstenot, jo transportēt gāzi ir sarežģītāk nekā naftu vai akmeņogles, bet esošā infrastruktūra ir pielāgota Krievijas gāzes eksportam uz Eiropu.
KONTEKSTS:
Eiropas Savienība plāno līdz gada beigām par vismaz divām trešdaļām samazināt atkarību no Krievijas gāzes. Tādēļ dalībvalstīm ieteikts samazināt dabasgāzes patēriņu par vismaz 15%. Tas ļautu labāk sagatavoties ziemai un nogādāt krātuvēs vairāk gāzes.
