Austrijas valdība asi kritizē šo ideju un pat sola vērsties tiesā pret Eiropas Komisiju. Turpretī Slovākija un vairākas citas Centrāleiropas valstis pauž gandarījumu par šādu gāzes un atomenerģijas klasificēšanu.
Pēdējā brīža piedāvājums
Kamēr vairums eiropiešu gatavojās Jaunā gada sagaidīšanai, daudzi Eiropas Komisijas ierēdņi lika pēdējos komatus jaunajā taksonomijas priekšlikumā. Tas tika izsūtīts ES dalībvalstīm 31. decembrī īsi pirms pusnakts.
Šis priekšlikums tika gaidīts jau sen, jo tas regulē divus būtiskus jautājumus: proti, vai ieguldījumus gāzes un atomenerģijas projektos var dēvēt par zaļajām investīcijām. Komisija nosvērās par labu tam, ka abi var tikt uzskatīti par pārejas enerģijas avotiem, jo tikai ar atjaunojamo enerģiju šobrīd nav iespējams apmierināt visu pieprasījumu.
Tas pamatīgi saniknoja vairākas valstis. Austrija stingri iestājas pret kodolenerģiju, tādēļ šīs valsts vides ministre Leonora Geveslere pat piedraudēja sūdzēt Eiropas Komisiju tiesā. Pret šo EK lēmumu ir arī Luksemburgas vides ministre Karole Dišburga.
“Mums Luksemburgā ir pilnīgi skaidrs, ka atomenerģija ir augsta riska tehnoloģija. Risks ir saistīts gan ar šādu staciju darbību, gan ar kodolatkritumu glabāšanu, gan ar ārējiem faktoriem. Tas viss var radīt nopietnu ilgtermiņa kaitējumu ne tikai videi, bet arī cilvēkiem,” norāda Dišburga. “Otrkārt, atomelektrostaciju celšana notiek pārāk lēni. Klimata konferences laikā Glāzgovā mēs visi runājām par to, cik svarīgi ir veikt būtiskas pārmaiņas jau šajā desmitgadē. Atomenerģija to nevar nodrošināt. Katra reaktora celtniecība pierāda, ka viņi nespēj iekļauties solītajos termiņos. Tehnoloģijas tam nav gatavas.”
Eiropas zaļie protestē pret zaļmaldināšanu
Taksonomija kā tāda ir tikai klasifikators, kas palīdz investoriem saprast, kas ir zaļš projekts un kas nav. Tomēr gāzes un atomenerģijas iekļaušana sarakstā krietni atvieglo šādu projektu finansēšanu.
Neapmierinātību ar jauno lēmumprojektu pauž arī Zaļo grupa Eiropas Parlamentā. Šīs grupas līdzpriekšsēdētāja Ska Kellere uzskata, ka zaļās birkas piešķiršana gāzes un atomenerģijas projektiem graus investoru uzticību šim klasifikatoram.
“Gāze un atomenerģija gluži vienkārši nav nedz ilgtspējīgi, nedz atjaunojami, nedz tīri enerģijas avoti. Tas nav ceļš uz nākotni. Ja mēs sauksim par ilgtspējīgu visu, kas pagadās, tad tā būs zaļmaldināšana. Turklāt tas kārtējo reizi novirza mūs no Parīzes Klimata nolīguma mērķu sasniegšanas, ko mēs visi solījām paveikt.”
Gan Austrijas valdība, gan Eiropas Patērētāju aizsardzības organizācija BEUC akcentē to, ka priekšlikums tika izsūtīts 31. decembra vakarā, kad vairums cilvēku tam nepievērsa uzmanību. Pēc viņu domām tas apliecinot, ka Eiropas Komisija nav pārliecināta par savu priekšlikumu.
EK atsaucas uz zinātnieku atziņām
Tomēr EK runasvīrs Ēriks Mamērs to noliedz un apgalvo, ka priekšlikums ir reālistisks un balstās zinātnieku atzinumos.
“Nē, patiesībā tas ir saistīts ar to, ka šis ir ļoti sarežģīts un arī ļoti delikāts priekšlikums. Es varu jums galvot, ka mani kolēģi krietni labprātāk atpūstos brīvdienās. Tomēr viņi nolēma turpināt darbu Ziemassvētkos, lai šis priekšlikums tiktu sagatavots līdz gada beigām. Tieši tādēļ tas nāca klajā 31. decembrī, nevis kādā citā dienā.”
Gluži pretēja reakcija nāca no Centrāleiropas. Piemēram, Slovākijas premjers Eduards Hegers neslēpa prieku par EK lēmumu. Viņš paziņoja, ka Slovākija kopā ar Franciju un Čehiju aktīvi lobēja gāzes un atomenerģijas iekļaušanu zaļajā klasifikatorā, jo bez tiem neesot iespējams sasniegt izvirzītos klimatneitralitātes mērķus.
