Eiropas Komisija: Mākslīgā intelekta radīta kaitējuma upuriem būs vieglāk saņemt kompensāciju

Eiropas Komisija aizvadītajā nedēļā pieņēmusi divus priekšlikumus patērētāju drošības nodrošināšanai. Priekšlikumi saistīti ar atbildības pielāgošanu digitālajam laikmetam, aprites ekonomikai un globālo vērtības ķēžu ietekmei. Eiropas Komisija pirmo reizi ierosinājusi mērķtiecīgi saskaņot valstu noteikumus par atbildību mākslīgā intelekta jomā. Paredzams, ka ar mākslīgo intelektu saistīta kaitējuma upuriem tiks atvieglota iespēja saņemt kompensāciju. 

Eiropas Komisija: Mākslīgā intelekta radīta kaitējuma upuriem būs vieglāk saņemt kompensāciju
00:00 / 04:09
Lejuplādēt

Eiropas Komisija ierosinājusi modernizēt spēkā esošos Eiropas Savienības noteikumus par ražotāju produktu atbildību neatkarīgi no vainas par defektīviem produktiem.

Pārskatītie noteikumi nodrošinās, ka cietušie var saņemt taisnīgu kompensāciju, ja defektīvi produkti, tostarp digitāli un atjaunoti produkti, rada kaitējumu.

Noteikumi arī nodrošinās uzņēmumiem tādas juridiskās iespējas, lai tie varētu ieguldīt jaunos un novatoriskos produktos.

Eiropas Komisija norāda, ka pašreizējie noteikumi par produktu atbildību, kuru pamatā ir ražotāju atbildība neatkarīgi no vainas, ir gandrīz 40 gadus veci. Un moderni noteikumi par atbildību ir svarīgi, lai pielāgotos jaunām tehnoloģijām, piemēram, mākslīgajam intelektam. Tas nozīmē nodrošināt juridisko noteiktību uzņēmumiem un problēmu gadījumā gādāt par to, lai patērētāji būtu labi aizsargāti.

Eiropas Komisija pirmo reizi ierosinājusi mērķtiecīgi saskaņot valstu noteikumus par atbildību mākslīgā intelekta jomā, tādējādi atvieglojot ar mākslīgo intelektu saistītā kaitējuma upuriem iespēju saņemt kompensāciju.

Jaunie noteikumi nodrošinās, ka cietušajiem, kuriem ar mākslīgā intelekta produktiem vai pakalpojumiem nodarīts kaitējums, piemēros tādus pašus aizsardzības standartus kā tad, ja kaitējums būtu nodarīts jebkuros citos apstākļos.

Tiesiskuma komisārs Didjē Reinderss uzsvēris, ka, ņemot vērā jauno tehnoloģiju milzīgo potenciālu, Eiropas Komisijai vienmēr ir jānodrošina patērētāju drošība.

"Ja vēlamies pēc iespējas lielākā apmērā izmantot mākslīgā intelekta milzīgo potenciālu, ko tas mums sniedz, mums ir jāapzinās arī tā riski," uzsvēra komisārs Didjē Reinderss. "Kad tiek nodarīts kaitējums, ir jābūt noteiktam, ka tas nav cietušais, kurš uzņemas šī kaitējuma nastu. Tas jāuzņemas personai, kas par to ir atbildīga. Pašreizējie noteikumi nav piemēroti tam, lai cietušie spētu iesniegt kompensāciju prasības par mākslīgā intelekta pakalpojumu vai produktu nodarīto kaitējumu. Mums tas ir jāmaina un jāgarantē visu patērētāju aizsardzība."

Piemēram, jaunā mākslīgā intelekta atbildības direktīva atvieglos iesūdzēšanu tiesā, ja personai vai organizācijai tiek nodarīts kaitējums ar mākslīgo intelektu darbinātu dronu un robotu dēļ vai programmatūras, piemēram, automatizētu darbā pieņemšanas algoritmu dēļ.

Eiropas Komisijas priekšlikums tagad ir jāpieņem Eiropas Parlamentam un Eiropas Padomei. Jauno priekšlikumu pieņemšana notiek laikā, kad Eiropas Savienības risina sarunas par mākslīgā intelekta likumu, kas ir pasaulē pirmais likumprojekts, kas ierobežo mākslīgā intelekta augsta riska izmantošanu, tostarp sejas atpazīšanu un ar mākslīgo intelektu stiprinātu programmatūru imigrācijas un sociālajiem pabalstiem. Saskaņā ar jauno likumu cietušie varēs apstrīdēt mākslīgā intelekta tehnoloģijas nodrošinātāju, izstrādātāju vai lietotāju, ja tie nodarījuši kaitējumu cietušā veselībai vai īpašumam vai cietuši no diskriminācijas, pamatojoties uz pamattiesībām, piemēram, privātumu. Līdz šim cietušajiem ir bijis grūti un ārkārtīgi dārgi vērsties tiesā  gadījumos, kad viņi ir pārliecināti par sev nodarīto kaitējumu. Tas tādēļ, ka mākslīgā intelekta tehnoloģija ir sarežģīta un necaurredzama.

Tiesas savukārt iegūtu vairāk pilnvaru, lai piekļūtu mākslīgā intelekta uzņēmumiem un varētu pieprasīt detalizētu informāciju par algoritmos izmantotajiem datiem, tehniskajām specifikācijām un riska kontroles mehānismiem.

Izmantojot šādu piekļuvi informācijai, cietušie varētu pierādīt, ka kaitējumu nodarījis tehnoloģiju uzņēmums, kas pārdeva mākslīgā intelekta sistēmu, vai ka mākslīgā intelekta lietotājs, piemēram, universitāte, darbavieta vai valsts aģentūra, nav izpildījusi pienākumus, kas noteikti citos Eiropas tiesību aktos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti