Dienas notikumu apskats

Tramps, ierodoties Izraēlā, sola stiprināt nesaraujamās abu valstu attiecību saites

Dienas notikumu apskats

Sprādzienu Mančestrā atzīst par teroraktu; pilsētā gaisotne ir mierīga

Eiropas Komisija: Latvijas nodokļu reforma pārāk dārga un ir jāpārskata

Eiropas Komisija: Latvijas nodokļu reforma pārāk dārga un ir jāpārskata

Eiropas Komisijas pirmais vērtējums par valdības iecerēto nodokļu reformu nav tai labvēlīgs – tā esot pārāk dārga, turklāt lielākie ieguvēji no iecerētās iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būšot tieši turīgākie, turklāt reforma ir pretrunā ar pašas valdības deklarēto mērķi panākt, ka budžeta nodokļu ieņēmumi sasniedz vienu trešdaļu no iekšzemes kopprodukta.  

 

Finanšu ministrijas rosinātā un Ministru kabineta jau atbalstītā nodokļu reforma, kurā galvenais uzsvars likts uz ienākuma nodokļu pārskatīšanu, neveicinās nodokļu sistēmas progresivitāti, jo lielākie ieguvēji no iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanas būs cilvēki ar salīdzinoši augstākiem ienākumiem.

Šāds ir Eiropas Komisijas speciālistu pirmais secinājums par nodokļu reformu, kuras iedzīvināšanu plānots sākt nākamgad.

Eiropas Komisija jau vairākus gadus vērsusi Latvijas valdības uzmanību uz nepieciešamību pirmkārt samazināt nodokļu slogu tieši zemu ienākumu saņēmējiem.

Tikai daļa no reformas priekšlikumiem ir vērtējami pozitīvi, saka Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

„Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam visus pasākumus, kas vērsti uz neapliekamā minimuma palielināšanu, arī neapliekamā minimuma paaugstināšanu pensionāriem, cilvēkiem, kam tiešām ir visgrūtāk. Tas arī palielina formālo nodarbinātību,” pauda Zemītis.

“No otras puses mēs redzam, ka šajā reformā lielākās izmaksas rada tieši iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšana no 23% līdz 20%, lielas izmaksas ir arī šai te reinvestētās peļņas aplikšanai ar 0% uzņēmumiem,” sacīja Zemītis.

Saskaņā ar sākotnējiem aprēķiniem, nodokļu reformas ietekmē valsts un pašvaldību budžetu ieņēmumi no ienākuma nodokļiem varētu sarukt par apjomu, kas sasniedz 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Tā dēvētie kompensējošie pasākumi, kas lielākoties paredz akcīzes nodokļu palielināšanu, varētu dot papildu ieņēmumus tikai 0,6% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi pastāv risks, ka pilnā apmērā īstenojot valdībā jau apstiprinātās nodokļu politikas pamatnostādnes, tā dēvētā strukturālā deficīta apmērs sasniedz 2,4% no iekšzemes kopprodukta, proti, ir lielāks, nekā pieļaujams.

„Kopumā šī reforma ir stipri dārga un, ņemot vērā fiskālās disciplīnas nosacījumus Eiropas Savienībā, šie cipari parāda, ka Latvijai ir būtisks risks 2018. gadā neievērot stabilitātes un izaugsmes paktu,” pauda Zemītis.

“Līdz ar to, mēs rekomendējam Latvijai tomēr pārskatīt šos nodokļu mērus, šo reformu padarīt mērķtiecīgāku un paskatīties uz kopējām izmaksām. Jo, ņemot vērā, šīs reformas zīmējumu, izskatās, ka šī reforma ir regresīva. Tā nav progresīva reforma,” sacīja Zemītis.

Latvijai jau piešķirtas budžeta deficīta atkāpes pensiju un veselības aprūpes sistēmu reformēšanai. Deficīta atkāpe nodokļu reformas īstenošanai pagaidām nav oficiāli pieprasīta.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (Zaļo un Zemnieku savienība) prognozē, ka šāds lūgums Eiropas Komisijai varētu tikt izteikts, kad nodokļu reformas īstenošanai nepieciešamā likumprojektu pakete būs iesniegta Saeimā.

„Vēl nav tik tālu process. Var prasīt tad, kad viņš jau ir iesniegts Saeimā. Nākamais ir tas, ka mēs zinām, ka arī veselības aprūpes pieprasījums jau ir. Katrai valstij jau ir arī kaut kādas robežas, kas ir noteiktas pilnīgi bez diskusijām. To izmanto gandrīz visas valstis. Un tad ir diskusiju objekts,” norādīja premjers.  

Valdības rīkojumā par nodokļu politikas pamatnostādņu apstiprināšanu jau pirmajā punktā ir norādīts, ka tās atbalstāmas, ja tiek nodrošināta strukturālā deficīta mērķu ievērošana.  

Jau ziņots, ka pirms lēmuma par nodokļu reformu pamatnostādnēm savas bažas par tās iespējamo negatīvo fiskālo ietekmi pauda Latvijas Banka, mudinot pieņemt pašu nodokļu reformu, bet par izdevumu palielināšanu, tostarp tādu, kas vērsta uz sociālās nevienlīdzības mazināšanu, lemt vēlāk.

Pirms nedēļas valdība pamatnostādnes atbalstīja, paredzot arī minimālās algas un ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamā minimuma celšanu.

Daļa nodokļu reformas pasākumu būs atkarīgi no tā, vai Eiropas Komisija (EK) atļaus budžeta deficītu paaugstināt līdz 170 miljoniem eiro. No EK lēmuma par pieļaujamo budžeta deficīta apmēru būs atkarīga minimālas algas un neapliekamā minimuma celšana.

FM izstrādātajā Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

 
 
Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti