Koronavīrusa pandēmija joprojām spēcīgi ietekmē Eiropu. Slimības gadījumu atkārtots uzliesmojums, kā arī jaunu, lipīgāku koronavīrusa celmu parādīšanās ir likusi daudzām dalībvalstīm no jauna ieviest vai pastiprināt izplatības ierobežošanas pasākumus. Tajā pašā laikā vakcinācijas programmu uzsākšana visā ES ir pamats piesardzīgam optimismam, informēja EK.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis norādīja, ka “pagājušajā gadā Eiropas un arī Latvijas ekonomikām bija raksturīgs straujš kritums pavasarī, kas bija saistīts ar pandēmijas izplatīšanos un sekojošiem ierobežojumiem. Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, gada vidū ierobežojumi tika atcelti vai mīkstināti un ekonomika uzsāka strauju atgūšanos. Diemžēl rudenī, sākoties pandēmijas otrajam vilnim, ierobežojumi tika atkal pastiprināti un ekonomika sabremzējās”.
“Kopumā 2020. gadā ekonomikas kritums nebija tik straujš, kā iepriekš prognozēts – Eiropas Savienībā kopumā – 6,3%, bet Latvijā 3,5%.
To noteica gan spēcīgie trešā ceturkšņa rādītāji, gan apjomīgie ekonomikas stimulēšanas pasākumi. Atbilstoši Eiropas Komisijas ziemas ekonomikas prognozei, ierobežojošo pasākumu ietekme būs jūtama arī šī gada pirmajā pusē, kad ekonomikas izaugsme sagaidāma tuvu nullei. Straujāka ekonomikas atkopšanās tiek prognozēta gada otrajā pusē,” pauda Dombrovskis.
“Kopumā 2021. gadā Latvijas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 3,5% apjomā, kas ir straujākā izaugsme starp Baltijas valstīm.
Igaunijas ekonomiskā izaugsme tiek prognozēta 2,6% apmērā, bet Lietuvas – 2,2%. Būtisku stimulu Latvijas ekonomikai dos pieejamais ES finansējums, tāpēc tagad ir svarīgi pabeigt darbu pie Latvijas ekonomikas atveseļošanas un noturības plāna, kas būs pamats Eiropas ekonomikas atjaunošanas plāna finansējuma saņemšanai,” informēja Dombrovskis.
Izplatības ierobežošanas pasākumiem kļūstot vieglākiem, gaidāma ekonomikas izaugsmes atjaunošanās. 2021. gada ziemas ekonomikas prognozē paredzēts, ka eirozonas ekonomika gan 2021., gan 2022. gadā pieaugs par 3,8 %.
Prognozē paredzēts, ka ES ekonomika 2021. gadā pieaugs par 3,7 % un 2022. gadā – par 3,9 %.
Paredzams, ka eirozonas un ES ekonomikas ražošanas pirmskrīzes līmeni sasniegs agrāk, nekā paredzēts 2020. gada rudens ekonomikas prognozē lielā mērā tāpēc, ka 2021. gada otrajā pusē un 2022. gadā prognozētais izaugsmes temps būs spēcīgāks, nekā tika gaidīts.
Pēc spēcīgas izaugsmes 2020. gada trešajā ceturksnī ekonomiskā aktivitāte ceturtajā ceturksnī atkal samazinājās, jo pandēmijas otrais vilnis lika ieviest jaunus izplatības ierobežošanas pasākumus. Tā kā šie pasākumi joprojām ir spēkā, paredzams, ka 2021. gada pirmajā ceturksnī ES un eirozonas ekonomika saruks. Gaidāms, ka pavasarī atsāksies ekonomikas izaugsme, un vasarā tā kļūs stiprāka, vakcinācijas programmām virzoties uz priekšu, un izplatības ierobežošanas pasākumiem pakāpeniski samazinoties. Ekonomikas atveseļošanos sekmēs arī labākas globālās ekonomikas perspektīvas.
KONTEKSTS:
Eiropas Komisija (EK) 2020. gada rudens prognozēs samazinājusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) krituma prognozi 2020. gadam no vasarā prognozētajiem 7% līdz 5,6%.
