Tā norāda, ka Latvijas ekonomika kopumā ir spēcīga, aug produktivitāte, ir notikusi nodokļu reforma un vēl citas reformas – izglītībā, valsts pārvaldē un veselības aprūpē - turpina ritēt. Tomēr risks ir straujais algu pieaugums, kas rada bažas par valsts ekonomikas starptautisko konkurētspēju, kā arī iedzīvotāju skaita samazināšanās, spēcīgi ietekmējot darbaspēka piedāvājumu un sabiedrisko pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Latvijā ir augsta sociālā nevienlīdzība, un sociālās problēmas liecina par vāju sociālo aizsardzību.
Ekonomiskā situācija uzlabojas līdz ar pasaules ekonomikas izaugsmi un investīciju pieplūdumu. “Paredzams, ka eksports un privātais patēriņš joprojām uzrādīs labus rezultātus, lai arī tos aizvien spēcīgāk bremzēs inflācija un darbaspēka trūkums,” raksta EK. Latvijā arī bezdarbs pastāvīgi sarūk, tomēr nodarbinātības izaugsmi sāk ierobežot darbaspēka piedāvājuma kritums. Turklāt ir sarežģīti panākt ilgstošo bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū, it īpaši laukos.
Iedzīvotāju skaita samazinājumam vispār ir arvien negatīvāka ietekme uz efektivitāti vairākās ekonomikas jomās un sociālajā politikā.
Piemēram, komunālie pakalpojumi kļūst dārgāki, jo mazāks lietotāju skaits esošo infrastruktūru padara dārgāku.
EK arī neslēpj, ka
nevienlīdzības un nabadzības līmenis Latvijā aizvien ir augsts un liecina par vāju sociālās drošības modeli, kā arī neefektīvu nodokļu un pabalstu sistēmu.
Piemēram, “piekļuve veselības aprūpei un pienācīgu mājokļu pieejamība ir nepietiekama, un sociālo mājokļu ir par maz”. Turklāt sociālie pabalsti neatbilst saņēmēju vajadzībām, tāpēc daudzus aizvien apdraud nabadzība un ienākumu nevienlīdzība.
EK divējādi vērtē finansējuma pieaugumu veselības aprūpei. Tas apmierinās daļu spiedīgāko vajadzību, taču, tā kā no 2019. gada valsts finansēti veselības aprūpes pakalpojumi būs piesaistīti sociālajām iemaksām, tad iedzīvotāju grupas, kas būs izslēgtas no pilnīgas piekļuves valsts medicīnas pakalpojumiem, var izvēlēties veikt brīvprātīgas veselības apdrošināšanas iemaksas. Līdz ar to daļa iedzīvotāju zaudēs piekļuvi pilnam veselības aprūpes pakalpojumu grozam.
Attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi EK atzīst, ka tā kopumā Latvijā ir labvēlīga. Tomēr saglabājas problēmas ar tiesu sistēmu un valsts iepirkumu. Latvijā ir augsti uzņēmējdarbības vides reitingi, labi attīstīta IT infrastruktūra, kredītu pieejamība un tiešsaistes pakalpojumi. Taču pastāv problēmas maksātnespējas procesos, un valsts iepirkumos rezultāti nav tik labi. Tāpat aizvien valstī problēma ir korupcija. Tiesa, sarūk to uzņēmumu skaits, kas to sauc par problēmu uzņēmējdarbībā. Turklāt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) funkcionālā nostiprināšana ļaus tam darboties efektīvāk.
