Eiropas Komisija grib lielāku neatkarību no izejvielu piegādātājiem

Eiropa ir pārāk atkarīga no izejvielu piegādātājiem, kas ir nepieciešamas dažādu mūsdienīgu preču ražošanai. Runa ir par elektrisko automašīnu akumulatoriem, vēja turbīnām un pat viedtālruņiem. Tādēļ Eiropas Komisija vēlas pārskatīt veidu, kā mūsu kontinents iegūst un pārstrādā kritiski svarīgas izejvielas, lai nodrošinātu lielāku ekonomisko patstāvību.

ĪSUMĀ:

  • Eiropā akumulatoru ražošanas jauda aug, bet izejvielu sagāde ir problēma.
  • Akumulatoriem nepieciešamais litijs nāk pārsvarā no Čīles.
  • Briselē: Eiropa ir pārāk atkarīga no dažiem izejvielu piegādātājiem.
  • EK rosina iegūt vairāk svarīgo izejvielu Eiropā, vairāk pārstrādāt veco elektrotehniku.
  • Pilnībā atteikties no ārvalstu piegādātājiem tik un tā nebūs iespējams.

Pirms dažiem gadiem Eiropā tika nodibināta Akumulatoru alianse. Tās mērķis ir un paliek palielināt kontinentā akumulatoru ražošanu, jo tie ir nepieciešami elektriskajām automašīnām.

Akumulatoru ražošanas jaudas ar katru gadu pieaug. Bet tas izgaismo vēl vienu problēmu: izejvielu sagādi. Akumulatorus nav iespējams saražot bez litija, kas šobrīd lielākoties nāk no Čīles.

Briselē uzskata, ka šobrīd Eiropa ir pārāk atkarīga no dažiem izejvielu piegādātājiem.Tādēļ Eiropas Komisijas priekšsēdētājas vietnieks Marošs Šefčovičs uzstāj, ka ir pienācis laiks to mainīt.

“Ja mēs ilgtermiņā gribam turpināt izmantot tādus produktus kā viedtālruņi, televizori vai datoru ekrāni, kā arī braukt ar elektriskajām automašīnām un gūt labumu no atjaunojamās enerģijas avotiem, ir skaidrs, ka mums ir kardināli jāmaina pieeja pret kritiski svarīgām izejvielām,” uzsvēra Šefčovičs.

Eiropas Komisija grib lielāku neatkarību no izejvielu piegādātājiemArtjoms Konohovs
Šogad litijs pirmo reizi ir iekļauts kritiski svarīgo izejvielu sarakstā. Šefčovičs brīdināja, ka Eiropa nedrīkst nomainīt pašreizējo atkarību no fosilajiem kurināmajiem pret atkarību no ārvalstu izejvielu piegādātājiem. “Patiesība ir arī tas, ka mēs esam ārkārtīgi atkarīgi no neilgtspējīgām izejvielām, kas nāk no valstīm ar krietni zemākiem vides un sociāliem standartiem, kur nevalda tik liela brīvība vai arī ir nestabila ekonomika,” norādīja Šefčovičs.

Tādēļ Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar apjomīgu rīcības plānu. Tiek piedāvāts gan palielināt kritiski svarīgo izejvielu, tostarp retzemju metālu, ieguvi Eiropā, gan uzlabot vecās elektrotehnikas pārstrādi, jo no vecām elektroierīcēm ir iespējams iegūt dažādas dārgas un reti sastopamas izejvielas un likt tās atkal lietā. Tā Eiropas Savienības valstis var apmierināt lielu daļu no sava pieprasījuma.

Tomēr iekšējā tirgus komisārs Tjerī Bretons neslēpj, ka pilnībā atteikties no ārvalstu piegādātājiem tik un tā nebūs iespējams.

“Mēs nemēģinām apgalvot, ka šīs būtu globalizācijas beigas. Un tas ir svarīgi. Es šajās dienās tik bieži lasu, ka mums ir jāspēj pašiem sevi apgādāt tajā un tajā, un tajā jomā. Nē! Būtu kļūdaini domāt, ka mēs drīzumā varētu nonākt tādā stadijā, kad katrs kontinents varētu visu darīt pats par sevi. Tas vienkārši tā nenotiks,” sacīja Bretons.

Jautājums par Eiropas atkarību no izejvielu piegādātājiem nebūt nav jauns. Pirmā darba grupa šī jautājuma risināšanai tika izveidota vēl 1970. gadā. Tagad tā dēvētās dvīņu transformācijas – digitālā un klimata, kā arī koronavīruss atkal priekšplānā izvirza jautājumu par Eiropas ekonomisko patstāvību un līdzšinējo globālo piegādes ķēžu noturību.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti