Kā žurnālistiem Briselē norādīja Eiropas Komisijas (EK) viceprezidents Valdis Dombrovskis, šo labvēlīgo vidi ir jāizmanto, lai stiprinātu aizsargmūri pret iespējamām jaunām krīzēm, kas nozīmē arī dalībvalstīm nesteigties ar straujākiem tēriņiem, bet ievērot prātīgu piesardzību un kopumā stiprināt ekonomisko un monetāro savienību.
Dombrovskis arī norādīja, ka joprojām aina dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga. Joprojām ir dalībvalstis, kur lieli parādi ir gan iedzīvotājiem, gan valstij pašai, arī bezdarba līmenis daudzviet ir joprojām augsts un bankas - ne visās valstīs vienādi stipras un drošas.
Īpaši EK pievērsusies sociālajai dimensijai. Par nodarbinātību un sociālo jomu atbildīgā komisāre Marianna Teisena min jomas, kur ES vēl ir daudz darāmā.
„Ir valstis, kur arvien ir ļoti augsts jauniešu bezdarbs, un ir daudz cilvēku, kuri bez darba ir jau ilgstoši,” saka Teisena. “Lai gan to cilvēku procents, kuri ir uz nabadzības robežas, ES kopumā mazinās, tas joprojām ir augsts. Un arī ir pietiekami daudz to iedzīvotāju, kuru ienākumi arvien ir mazāki, nekā pirms krīzes sākuma,” stāstīja Teisena.
Īpašu uzmanību EK šoreiz pievērsusi 12 valstīm, kurās veikusi padziļinātu pētījumu, lai izvērtētu, vai īstenotas visas rekomendācijas.
Patlaban Horvātija, Kipra un Itālija ir to vidū, kuras EK brīdina par veicamām reformām, lai ekonomikas izaugsme būtu droša.
Latvija un pārējās Baltijas valstis ir to vidū, kurās EK patlaban būtiskus makroekonomiskus riskus neredz, tomēr Latvijai ir virkne problēmu un mājasdarbu.
Tāpat EK neslēpj bažas par to, ka nodokļu reforma nenovērsīs valstī sociālo nevienlīdzību.
