Plaisa starp to, ko prot cilvēki, kuri meklē darbu, un to, kādas specialitātes ir nepieciešamas darba devējiem, ir nopietna problēma vairākās Eiropas valstīs. Tādēļ gan Latvijai, gan citām Eiropas Savienības valstīm būtu jāpievērš lielāku uzmanību tam, lai cilvēki varētu apgūt darba tirgū pieprasītās prasmes. Tā ir viena no tendencēm, uz ko jaunākajā ekonomikas pārskatā norāda Eiropas Komisija.
Sociālo lietu komisāre Marianna Teisena uzstāj, ka mūsdienu mainīgajā pasaulē tikai pareizās prasmes ļaus eiropiešiem saglabāt pārticību, jo, piemēram, datoru tagad jāmāk lietot pat mazkvalificēta darba veicējiem.
Atbilstoša darbaspēka trūkums ir problēma arī Latvijā. Tas ir viens no iemesliem straujam algu kāpumam. Tādēļ, kā uzskata Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis, mūsu valstī ir būtiski, lai algu pieaugums nesāktu traucēt ekonomikas konkurētspējai.
“Faktiski jau vairākus gadus pēc kārtas algu pieaugums apsteidz produktivitātes pieaugumu. Pagaidām mēs neredzam būtisku ietekmi uz Latvijas eksporta rādītājiem. Bet ja šī tendence turpinās, tad Latvija var sākt zaudēt sava eksporta konkurētspēju. Un, protams, ziņojumā mēs pievēršam uzmanību arī sociālajiem jautājumiem, jo ienākumu nevienlīdzība joprojām saglabājas augstā līmenī. Un tas ir viens no jautājumiem, kas Latvijā steidzami jārisina,” stāstīja Dombrovskis.
Eiropas Komisija joprojām norāda, ka ir svarīgi sakārtot veselības aprūpes sistēmu, lai cilvēkiem būtu mazāk ielaistu slimību un viņi varētu pilnvērtīgāk strādāt.
Turpmāk Brisele plāno sasaistīt ikgadējo ieteikumu izpildi ar Eiropas fondiem. Proti visām valstīm būs jāparāda kā nākamajos septiņos gados tās gatavojas izmantot kohēzijas fondus un citus līdzekļus minēto problēmu risināšanai.
“Latvijā kā prioritārie investīciju virzieni ir norādītas investīcijas inovācijās - ir jākāpina savas produkcijas pievienotā vērtība, lai ietu ārā no tā saucamā vidējā ienākumu slazda – investīcijas cilvēku kapitālā un reģionālajā attīstībā,” norādīja Dombrovskis.
Jau tagad var paredzēt, ka diskusijas par to cik naudas no 2021. līdz 2027. gadam varēs ieguldīt, piemēram, ceļu sakārtošanā un cik izglītības sistēmas modernizācijā nebūt nebūs vienkāršas.