Panorāma

Panorāma

Panorāma

Atskaitās Saeimai par pārkāpumiem maksātnespējas lietās

Valdība uzklausa EK brīdinājumus par riskiem nodokļu reformā

Eiropas Komisija brīdina valdību par riskiem nodokļu reformā

Valdība otrdien, 6.jūnijā, aiz slēgtām durvīm uzklausīja Eiropas Komisijas (EK) pārstāvju rekomendācijas mūsu valsts ekonomikai. Daudzās jomās iesāktos darbus komisija vērtē kā veiksmīgus, taču galvenās bažas joprojām saistās ar nodokļu reformu plānu.

EK Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta direktors Manfreds Bergmans atklāja, ka viņu nodoms nav bijis asi kritizēt nodokļu reformu plānu. Viņi izgaismojuši gan to, ko atbalsta, gan to, kur saskata riskus. 

"Mēs atbalstām, piemēram, nodokļa sloga samazinājumu iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem, jo mēs jau sen esam teikuši, ka Latvijai šajā virzienā kaut kas ir jādara," teica Bergmans.

Taču viens no riskantiem elementiem, viņuprāt, ir daļai iedzīvotāju mazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% līdz 20%. Tas valstij izmaksās dārgi, un ar iecerētajiem kompensējošiem mehānismiem nepietiks, lai zaudēto summu budžetā atgūtu.

"Nodokļu reformas, kas sevī ietver nodokļu mazināšanu, kā likums, īstermiņā palielina budžeta deficītu. Ilgtermiņā tas var veicināt ekonomikas izaugsmi. Šajā plānā ir šādi stimulējoši elementi, piemēram, ar investīcijām saistītu nodokļu mazināšana vai mazāks slogs trūcīgajām mājsaimniecībām. Taču ir arī šaubīgāki elementi. Problēmu redzam tajā, ka nodokļu reformas plāns ir visai dārgs. 2018. gadā Latvijai ir risks neizpildīt saistības, par ko Eiropas Savienības valstis vienojušās, parakstot Stabilizācijas un izaugsmes paktu," teica Bergmans.

Šis plāns paredz, ka Latvijas budžeta deficīts nedrīkst pārsniegt 1,7% no iekšzemes kopprodukta. Tikmēr, pēc EK aplēsēm, ja nodokļu reformu pieņem tādu, kā pašreiz plānots, deficīts var sasniegt 2,4%.

Neko jaunu šīsdienas EK prezentācijā valdība nav saklausījusi, saka finanšu ministre Dana Reiziniece-Ozola (Zaļo un Zemnieku savienība).

"Principā norādīts uz tām strukturālām reformām, kas būtu jāturpina gan izglītības attīstībā, gan tieslietu jomā, gan arī norādīts, ka nodokļu reforma iet pareizajā virzienā," sacīja ministre.

Galvenā diskusija ir par to, kā tiek vērtēta Latvijas ekonomika. Finanšu ministre uzskata, ka izstrādātais nodokļu plāns ir sabalansēts un Latvijai paceļams. Tikmēr EK bažas balstoties realitātei neatbilstošos aprēķinos.

"Viņu metodoloģija, kas vairākus gadus jau tiek izmantota, tādām mazām, atvērtām ekonomikām kā Latvija, rāda būtiskas novirzes, un ticamības rādītājs ir ārkārtīgi zems. Un tieši tādēļ arī pagājušajā gadā tika panākta vienošanās, ka tādos gadījumos tiek piemērota eksperta metode. Uz to mēs arī paļaujamies, ka tad, kad notiks darbs pie budžeta vērtēšanas, Eiropas Komisija būs aktualizējusi savu novērtējumu un to mēs varēsim izmantot budžeta plānu gatavošanā," atzina Reizniece-Ozola.

Arī Bergmans norāda, ka EK pie situācijas vērtējuma Latvijā atgriezīsies rudenī. Ja nebūs veikti kādi risku novēršanas pasākumi, tiks lemts par spiediena izdarīšanu uz Latvijas valsti. Taču, pēc Bergmana teiktā – viņi dod priekšroku nevis sodiem, bet tam, ka dalībvalsts pati spējīga sevi iekšēji sakārtot.

Jau ziņots, ka valdība pirms mēneša atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes atbalstīja, paredzot arī minimālās algas un ar IIN neapliekamā minimuma celšanu.

FM izstrādātajā nodokļu politikas pamatnostādņu 2018. – 2020.gadam projektā piedāvā pārnest slogu no darbaspēka uz kapitāla nodokļiem. Iecerēts IIN likmi samazināt līdz 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā noteikt IIN likmi 23% apmērā. Savukārt kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, bet 0% likmi reinvestētajai peļņai. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro (pašlaik 380 eiro), kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Tāpat paredzēts noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu.

Bažas par nodokļu reformu plānu pauž ne tikai EK, bet arī eksperti Latvijā. Viņuprāt, nodokļu mazināšana esot pārāk "plakana", turklāt lielākā ieguvēja no reformas var izrādīties tieši turīgākā sabiedrības daļa.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti