Šāds lēmums jau bija gaidāms, jo komisija jau pagājušā mēnesī lika noprast, ka divu lielāko biržu apvienošana pārāk izkropļotu konkurenci Eiropas finanšu pakalpojumu tirgū.
"Eiropas Komisija nevar pieļaut monopolu rašanos. Un tieši tas būtu noticis šajā gadījumā. Tādēļ mēs esam aizlieguši šo apvienošanos, lai saglabātu konkurenci Eiropas finanšu tirgos. No tā iegūs Eiropas uzņēmumi un līdz ar to arī Eiropas valstu pilsoņi," sacīja Eiropas Savienības (ES) konkurences komisāre Margreta Vestagere.
Londonas birža ir lielākā Eiropā un trešā lielākā pasaulē. Apvienošanās ar Vācijas biržu, kas ir viens no nozīmīgākajiem reģionālajiem spēlētājiem, būtu ļāvusi izveidot pasaules līmeņa uzņēmumu, kas spētu nopietni sacensties ar Ņujorkas, Tokijas un Šanhajas biržu. Tādēļ abu uzņēmumu vadība rakstiskajos paziņojumos izteica nožēlu par EK lēmumu.
"Deutsche Börse" uzraudzības padomes priekšsēdētājs Joahims Fabers ir sacījis, ka šī esot bijusi reta izdevība izveidot globālu uzņēmumu, kura galvenā mītne atrastos Eiropā, un tā esot palaista garām.
Tomēr kuluāros tiek pieļauts, ka patiesībā abas puses esot zaudējušas interesi par šo darījumu pēc tam, kad vairums Lielbritānijas iedzīvotāju referendumā nobalsoja par izstāšanos no ES. Nav skaidrs kā gaidāmā šķiršanās var ietekmēt Londonas finanšu darījumu centru. Tādēļ uzņēmumu saplūšana šādos apstākļos kļuva riskanta.
Vienlaikus, pretēji daudzu "Brexit" atbalstītāju saukļiem, ka gaidāmā Lielbritānijas izstāšanās no ES ļaus atbrīvoties no liekas Briseles kontroles, komisāre Vestagere piebilda, ka, pat ja Apvienotā Karaliste jau būtu ārpus bloka, šādam darījumam tik un tā būtu bijusi nepieciešama Briseles piekrišana.
"Mēs varam izvērtēt jebkuru uzņēmumu, kurš darbojas Eiropas tirgū. Mēs vēlamies nodrošināt konkurenci Eiropā, lai kāds būtu uzņēmuma karogs un lai kādi būtu tā īpašnieki. Tas attiecas uz visiem," noteica ES konkurences komisāre.
Abas biržas ir paudušas pārliecību, ka tās arī turpmāk spēs veiksmīgi darboties kā neatkarīgi uzņēmumi.
