Eiropas Komisija atzinusi atomenerģiju un gāzi par potenciāli «zaļiem» enerģijas avotiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Eiropas Komisija trešdien apstiprināja asas domstarpības izsaukušos taksonomijas noteikumus. Tās ir vadlīnijas privātajiem investoriem, kas nosaka, ko var uzskatīt par ''zaļiem''  ieguldījumiem. Tomēr atomenerģijas un gāzes iekļaušana ''zaļo'' investīciju lokā ir izsaukusi skaļus iebildumus no dažādām pusēm.

Lai arī formāli taksonomija ir nesaistošs klasifikators, kas ļauj privātajiem investoriem noteikt, kas ir “zaļās” investīcijas, patiesībā šim dokumentam ir milzīga ietekme. Sagaidāms, ka tuvākajā laikā ieguldītāji arvien vairāk vēlēsies investēt zaļajos projektos un meklēs, kur tos var atrast.

Līdz ar to kodolenerģijas un gāzes projektu iekļaušana zaļajā kategorijā, lai arī ar dažādām atrunām, ir izsaukusi plašu rezonansi.

Gāze nav tas sliktākais energoresurss

Eiropas Savienības komisāre Mareida Makginesa spriež, ka Eiropas Savienības zaļo pārkārtošanos bez gāzes un atomenerģijas būs grūti īstenot.

“Mums ir jāsamazina izmeši. Citādi mēs nespēsim izpildīt starptautiskās saistības un arī savus likumus. Mēs uzskatām, ka gāze var spēlēt lomu tajās situācijās, kad notiek atteikšanās no kaut kā krietni sliktāka.

Turklāt dalībvalstīs ir ļoti atšķirīga situācija. Piemēram, Somija ir jau ļoti tālu tikusi. Bet citas valstis tikai sāk šo pāreju. Tādēļ mums ir jāņem vērā atšķirīgas izejas pozīcijas. Bet mērķis paliek nemainīgs – klimatneitralitāte 2050. gadā.”

Eiropas Savienības apņemšanās ir šajā desmitgadē samazināt siltumnīcas gāzes veidojošos izmešus par 55% un kļūt pilnībā klimata neitrālai līdz 2050. gadam.

Zaļie sola nepadoties

Tomēr kritiķi iebilst, ka investīcijas gāzes un atomenerģijas stacijās nav liegtas ne tagad, ne turpmāk, bet tos nevajadzētu saukt par zaļajiem enerģijas avotiem. Tādēļ daudzi Eiropas Parlamenta deputāti gatavojas mēģināt bloķēt šo klasifikatoru.

Eiropas Komisija atzinusi atomenerģiju un gāzi par potenciāli «zaļiem» enerģijas avotiem
00:00 / 02:57
Lejuplādēt

''Zaļo'' grupas deputāts Bass Eikhauts sola cīnīties līdz galam.

“Tā ir fundamentāla zaļās pārkārtošanās daļa. Mēs nevaram neko nedarīt un vienkārši samierināties ar to, ka privātās investīcijas aizplūst nepareizā virzienā, kaut arī mums ir standarti. Standarti vien neļaus mums sasniegt klimatneitralitāti. Ir nepieciešamas arī investīcijas. Tādēļ kurš saka, ka mēs nevarēsim uzvarēt šo cīņu?

Ja mēs kā zaļie jau tagad padosimies, tad mēs nebūsim nekā vērti. Mūsu pienākums planētas priekšā ir cīnīties ar šo milzīgo kļūdu!”

Eikhauts saka, ka neskaidri noteikumi var likt privātajam kapitālam aizplūst uz pseidozaļajiem projektiem. Bet bez privāto investoru naudas zaļo pārkārtošanos nevar īstenot.

Atomenerģijas pretinieki plāno vērsties tiesā

Eiropas Savienības Tiesā sola vērsties arī Luksemburga un Austrija. Abas valstis nav apmierinātas ar kodolenerģijas iekļaušanu pārejas enerģijas avotu sarakstā. Iespējams, ka šai prasībai pievienosies arī citas valstis.

“Mums Luksemburgā ir pilnīgi skaidrs, ka atomenerģija ir augsta riska tehnoloģija. Risks ir saistīts gan ar šādu staciju darbību, gan ar kodolatkritumu glabāšanu, gan ar ārējiem faktoriem. Tas viss var radīt nopietnu ilgtermiņa kaitējumu ne tikai videi, bet arī cilvēkiem,” teikusi Luksemburgas vides ministre Karole Dišburga.

Tomēr Austrumeiropas valstis lielākoties ir apmierinātas ar Eiropas Komisijas izstrādātajiem noteikumiem, jo bez gāzes un atomenerģijas tām būs grūti atteikties no akmeņogļu izmantošanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti