Taksometru izsaukšanas mobilās un interneta lietotnes un brauciena izmaksu sadalīšana starp vairākiem pasažieriem iegūst aizvien straujāku popularitāti daudzās pasaules valstīs un aizvien būtiskāk konkurē arī ar tradicionālo taksometru biznesu. Tomēr Latvijas atbildīgās amatpersonas šo praksi negaida ar atplestām rokām, uzsverot, ka Latvijā braucējiem tas, šķiet, kļūst par nereģistrētas uzņēmējdarbības veidu.
Eiropas Komisija tomēr nupat nākusi klajā ar viedokli, ka Eiropai tomēr ir jākļūst atvērtākai pret jauniem uzņēmējdarbības modeļiem un jāmeklē veidi, kā tiem pielāgoties.
“Kad mēs vērtējam sadarbības ekonomiku, mēs runājam par iespējām, ko eiropieši piedāvā Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. Tas ir jautājums par to, kā reaģējam uz inovācijām pakalpojumu jomā. Sadarbības ekonomikas biznesa modeļi attīstīsies jebkurā gadījumā. Un šobrīd ir jautājums par to, vai Eiropa būs atvērta jaunām inovācijām un atvērta inovatoriem. Vai mēs, būdami pārāk ierobežojoši un aizsargājot pastāvošos uzņēmējdarbības modeļus, aizraidīsim uzņēmumus un iedzīvotājus prom no Eiropas?” komentēEiropas Savienības (ES) komisārs nodarbinātības, izaugsmes un konkurētspējas jautājumos Jirki Katainens.
Eiropas Komisija vienlaikus tomēr uzsver, ka atbalsts un elastīgāka pieeja sadarbības ekonomikas uzņēmējdarbības modeļiem nenozīmē to, ka Eiropas Savienība atbalstīs izvairīšanos no nodokļu nomaksas.
ES komisāre Elžbeta Beņkovska uzsver, ka netiks pieļauti arī kompromisi pasažieru drošības un patērētāju aizsardzības jomā: “Mūsu vienotajam tirgum ir jāpalīdz šiem jaunajiem biznesa modeļiem attīstīties, jo tie nozīmē jaunas darba vietas un konkurētspēju.
Vienlaikus tiem ir jāattīstās sabalansēti. Nodokļiem jābūt nomaksātiem, patērētājiem ir jābūt aizsargātiem, un sociālajai aizsardzībai ir jābūt garantētai – tāda ir mūsu nostāja.”
Eiropas Komisija uzskata, ka pilnīga šādu sadarbības ekonomikas risinājumu ierobežošana ir pieļaujama tikai kā pēdējais līdzeklis. Bet parastos apstākļos dalībvalstīm ir jācenšas nodalīt tie pakalpojumi sniedzēji, kuri šādā uzņēmējdarbībā iesaistās tikai epizodiski, no tiem, kuriem tā kļuvusi par nopietnu iztikas avotu.
Tāpat komisija uzskata – ja tāds uzņēmējdarbības modelis kā “Uber” vai “Taxify” regulē, cik lielus ienākumus var gūt pakalpojuma sniedzējs un ja pakalpojuma sniegšana notiek regulāri, tad tas ir jāuzskata par darba devēju un tam ir izvirzāmas atbilstošas prasības.
