Eiropas finanšu sektora līderi: Nākamgad eirozonā gaidāma recesija, bet tas nenomierinās inflāciju

Nākamgad eirozonā sagaidāma recesija, bet ar to nepietiks, lai nomierinātu inflāciju – šādu nākotnes scenāriju ekonomikā šodien iezīmēja Eiropas finanšu sektora līderi, kuri pulcējās Latvijas Bankas simtgadei veltītajā konferencē.

"Šodien globālā ekonomika un eirozona saskaras ar augstu inflāciju, kas ir pārbaudījums," Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks ceturtdien, 3. novembrī, Latvijas Bankas rīkotajā konferencē uzsvēra, ka patlaban globālā ekonomika un eirozona saskaras ar augstu inflāciju, kas ir vērā ņemams pārbaudījums.

Eiropas finanšu sektora līderi: Nākamgad eirozonā gaidāma recesija, bet tas nenomierinās inflāciju
00:00 / 03:30
Lejuplādēt

"Pēc ilgstoša pārāk zemas inflācijas perioda inflācija eirozonā oktobrī strauji pakāpusies, pārsniedzot 10%, bet pamatinflācija sasniegusi 5%. To galvenokārt nosaka piedāvājuma puse, īpaši enerģijas un pārtikas cenu kāpums Krievijas kara Ukrainā ietekmē, taču arī pieprasījuma puses ietekme pieaug. Vēl arvien jūtama pandēmijas laikā sniegtā fiskālā atbalsta ietekme. Darba tirgi ir spēcīgi, un algu spiediens nemazinās, dažos gadījumos drīzāk gluži otrādi."

Kazāks prognozēja, ka gaidāmā recesija eirozonā būs samērā sekla un īsa, tāpēc nebūs pietiekama, lai salauztu inflācijas noturību, līdz ar to monetārajai politikai jākļūst arvien stingrākai.

Un jau tagad ir skaidrs, ka procentu likmes būs jāceļ vēl daudz augstāk, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos 2% līmenī.

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda ir vienās domās ar Kazāku, ka 2023. gadā eirozonā sagaidāma recesija, bet ar to nepietiks, lai nomierinātu inflāciju. Tāpēc ECB mērķis ir sasniegt 2% inflāciju.

Lagarda uzsvēra, ka, pirmkārt, ir jāaptur jebkādi pasākumi, kas stimulē pieprasījumu. Centrālā banka vairs nedrīkst stimulēt tirgu, kā tas bija Covid-19 pandēmijas laikā.

"Mēs jau 2021. gada jūlijā nolēmām, ka ir kritiski svarīgi fokusēties uz cenu stabilitāti un mēs to arī darīsim. Eiropas Centrālās banka izmantos visus tai pieejamos instrumentus, lai sasniegtu mērķi. Mēs varam būt ļoti radoši. Katrā sēdē lemsim, kas ir labākais veids, lai sasniegtu 2% inflācijas mērķi," paziņoja Lagarda.

Patlaban inflācija eiro zonā nu jau ir virs 10%, bet Latvijā un Baltijas valstīs kopumā tā ir augstākā Eiropas Savienībā. Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis ("Jaunā Vienotība") uzsvēra, ka Baltijas valstis ir mazas, līdz ar to visi satricinājumi ekonomikā to datos atspoguļojas ātrāk nekā lielākās bloka zemēs.

"Vēl, protams, tas, ka Latvijai un pārējām Baltijas valstīm ir bijusi samērā liela energoatkarība no Krievijas gāzes piegādēm. Līdz ar to šie faktori, gan augstās Krievijas gāzes cenas, gan arī šo alternatīvu meklēšana, kas šī gada laikā nebija lēta, protams, ir ietekmējušas kopējo inflāciju. Tāpēc ir svarīgi, ka šī gada laikā valdība ir pieņēmusi daudzus lēmumus par atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmējiem, lai šo ietekmi mazinātu. Domāju, ka šie pasākumi turpināsies arī nākošajā gadā. Tas, ko mēs uzsveram no Eiropas Komisijas puses, – ir svarīgi, lai šie pasākumi būtu mērķēti un laikā ierobežoti," norādīja Dombrovskis.

Dombrovskis uzsvēra, ka kopumā ir jāvirzās uz piesardzīgāku fiskālo politiku, kas nav pretrunā ECB pasākumiem, kas ierobežo inflāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti