Eiropas ekonomikai strauju augšupeju nesola

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 9 gadiem.

Starptautiskā Valūtas fonda ikgadējā pasaules ekonomikas pārskatā Eirozonas valstis atkal nonākušas iedzinēja lomā. Pēc negatīva ekonomikas pieauguma pērn prognozēts niecīgs attīstības rādītājs šogad un nākamgad. Labāka ekonomikas izaugsme jau nākamgad tiek solīta Krievijai, ievērojami labāka tā ir Amerikas Savienotajām Valstīm, bet nepārspētas šajā sacīkstē ir Latīņamerika, Āfrika un Āzija. Kādēļ jaunattīstības tirgi savā izaugsmē ievērojami apsteidz Eiropu, kāda loma tur izglītībai?

Tieši Eirozonas ekonomiskās izaugsmes rādītāji šobrīd rada vislielākās bažas. Par tiem atkārtoti izteikusies Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) vadītāja Kristīne Lagārda un tos pesimistiskā gaismā vērtē vadošie pasaules lietišķo ziņu mediji. Šī gada pirmajā ceturksnī Eirozonas ekonomika pacēlās par vāriem 0,2%, kas ir tieši puse no SVF iepriekš prognozētā pieauguma. Būtībā tikai Vācija turpina attīstību sev komfortablā līmenī. Eirozonas otrā lielākā ekonomika – Francija – ir apstājusies un rada arvien lielākas bažas. Cerības uz ekonomikas atgūšanos pievīla arī trešā lielākā ekonomika – Itālija.

Aplūkojot pasaules ekonomiku reģionālā griezumā, īpaši vāji izskatās tieši Eirozonas rādītāji. Prognozētā izaugsme vien nedaudz virs procenta. Turpretim Latīņamerikai 2,5, Āfrikai – 5,4, bet Āzijai jau tuvu 7%. Un tuvākajā nākotnē šī tendence kļūs vēl izteiktāka. Ievērojami labāka izaugsme, tiesa, izvairoties prognozēt Ukrainas notikumu sekas, tiek solīta Krievijai un ASV.

Eksperti norāda, ka viens no iemesliem slēpjas ekonomikas struktūrā, cilvēku uzcītībā un izglītības līmenī. Lai cik gudri mēs sev liekamies, statistika liecina par labu Āzijai.

„Ja salīdzina, kādas sekmes uzrāda Eiropas Savienības studenti un savukārt Korejas, Ķīnas un Japānas studenti, tad mēs redzam, ka viņi uzrāda daudz labākas zināšanas matemātikā, erudīcijā un citās prasmēs. Arī tas var radīt bažas par nākotnes inženieriem, tehnoloģijām, inovācijām un tiem, kas tās ieviesīs dzīvē,” spriež Latvijas darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

Ekonomists Jānis Platais kā konsultants strādājis dažādās pasaules valstīs. Ekonomikas attīstība ir faktoru kopums, bet pilnīgi noteikti neiztikt bez jaunām un lielākām investīcijām, kā arī darbaspēka. Un tā jau kļuvusi par problēmu, uzskata Jānis Platais:

„Kad ārvalstu investori skatās uz iespējām investēt Latvijā, tad prasa, vai mūsu brīvais darbaspēks ir ar tādu izglītības līmenis. Izrādās, ka tāda nemaz tik daudz nav. Vai mēs spējam šīm investīcijām nodrošināt pieredzējušus un kvalificētus darbiniekus?”.

 Arī Meņģelsone piekrīt - ja industrija, ražošana, nepaliks Eiropā, ir lielas bažas, vai varēsim nodrošināt atalgojumu, sociālās garantijas un tādējādi arī pensijas. Ražošana ir viens no stūrakmeņiem.

Sociologi pievērsuši uzmanību, ka Eiropas darbaspēku raksturo galējības. Puse  pārstrādājas un izdeg vēl ilgi pirms pensijas gadiem, kamēr otra puse gandrīz pilnībā atkarīga no labklājības sistēmas radītā drošības tīkla. Šajā paradoksā veidojas bezdarbs un vienlaikus kvalificētu speciālistu trūkums, tikmēr kapitāls turpina gravitēt jaunattīstības valstu virzienā - tur, kur pieejams milzīgs un uzcītīgs darbaspēka resurss un mērķtiecīgi apmācīti 21. gadsimtam atbilstoši speciālisti.

„Ja salīdzinām, cik vidēji strādā eiropietis, amerikānis un Āzijas iedzīvotājs, atbilde skaidra - viņi strādā cītīgāk. Milzīga konkurence. Mēs postmodernā sabiedrībā brīvo laiku vērtējam augstāk nekā darbu. Pie tādas attieksmes cita rezultāta nevar būt,” saka Latvijas Universitātes nākotnes pētījumu metodoloģijas pasniedzējs profesors Aivars Tabūns.

Tomēr katram mākonim ir arī zelta maliņa. Zemi attīstības rādītāji nesola strauju augšupeju mazajām Eirozonas ekonomikām, tomēr, pateicoties lielo dzinēju vilkmei, Eiropa savu vietu pasaules ekonomikas kartē neatdos.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti