Kopš pagājušā gada 24. februāra Eiropas iedzīvotāji ne tikai uzmanīgi ir sekojuši līdzi Ukrainas cīņai pret Krievijas agresiju, bet arī paši ir izjutuši kara sekas. Rekordaugstā inflācija un energoresursu cenas ir pasliktinājušas daudzu miljonu eiropiešu dzīves līmeni.

Bankas "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš sarunā ar Latvijas Radio sacīja, ka Krievijas karš Ukrainā radīja ļoti lielus satricinājumus, kuru atbalsis Eiropas iedzīvotāji ik pa laikam izjutīs vēl vairākus gadus, pat ja karš beigtos rīt.

"Karš saasināja jau tobrīd ļoti aktuālo inflācijas problēmu. Bija pandēmija ar tās radīto pārmērīgo pieprasījumu pēc precēm, kas piešķīla uguni inflācijai, un tad nāca karš, kas krietni pacēla cenu enerģijai, jo īpaši Eiropā," atgādināja ekonomists.

Arī SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka kara izraisītās lielākās ekonomiskās sekas ir enerģijas cenu kāpums un no tā izrietošā inflācija, ar kuru vēl nāksies cīnīties. "Mājsaimniecības to noteikti izjutīs vēl ilgu laiku, un

būs sabiedrības grupas, kuru pirktspēja būs iedragāta un neatjaunosies vēl arī daudz ilgākā laika posmā.

Tas ir viens būtisks izaicinājums, kas zināmā mērā radīja šoka momentu daudzās valstīs, jo pārkārtošanās prasa diezgan lielu piepūli no pilnīgi visiem ekonomikas dalībniekiem," atzina SEB bankas ekonomists.

Gašpuitis arī sacīja, ka pašreizējie izaicinājumi ir tik lieli, ka tos nevar pārvarēt īsa laikā, tāpēc Eiropas Savienība noteiktos jautājumos ir paspērusi dažus soļus atpakaļ: "Respektīvi, īstenojot Zaļo kursu, mēs esam bijuši spiesti Eiropā iedarbināt daudzas ogļu elektrostacijas, kas varbūt nav bijis plānots solis. Bet tas pilnīgi noteikti rada daudzus jautājumus par daudzu nozaru nākotni, jo mēs redzam, ka enerģijas jautājums ir bijis viens no tiem, kas ir būtiski pasliktinājis Eiropas kā reģiona konkurētspēju. Mēs jau dzirdam, ka ir tādi procesi un soļi, ka

noteiktas Eiropas kompānijas plāno pārcelt savu darbību uz ASV un citiem reģioniem, kur potenciālie riski attiecībā uz energoresursu cenām ir mazāki.

Un attiecīgi tas rada ilgtermiņa jautājumus par daudzu nozaru nākotni un arī mūsu kā kopējās Eiropas ekonomikas uzbūvi, struktūru – kā tad mēs darbosimies uz priekšu."

Strautiņš un Gašpuitis ir vienisprātis, ka Krievijas pilna apmēra iebrukums Ukrainā iespieda Eiropu stūrī, jo beidzot nācās samazināt atkarību no Krievijas energoresursiem. Strautiņš uzskata, ka tādējādi Eiropa izvairījās no vēl lielākas atkarības.

"Šī kara sākšanās pasargāja Eiropu no tā, ka tā iebāztu kaklu vēl dziļāk cilpā.

Kā zināms, bija praktiski pabeigts gāzes cauruļvads "Nord Stream 2". Ja karš būtu sācies vēlāk, pat tikai gadu vai divus gadus vēlāk, tad Eiropas atkarība no Krievijas gāzes un līdz ar to iespējas ar Eiropu politiski manipulēt būtu vēl lielākas," uzskata "Luminor" bankas ekonomists.

Eiropas Savienība līdz šim ir sniegusi militāro palīdzību Ukrainai vairāk nekā 3,6 miljardu eiro vērtībā. Bet bažās par plašāku Krievijas militāro agresiju daudzas Eiropas valstis ir nolēmušas ievērojami palielināt ieguldījumus savā aizsardzībā.

Tāpēc Pēteris Strautiņš uzskata, ka karam ir arī nosacīta pozitīva ietekme uz Eiropas ekonomiku: "Karš, ieguldījumi bruņojumā, cita veida ieguldījumi drošībā – tiem ir arī stimulējošs efekts uz ekonomiku. Pagaidām tas nav vēl tā ļoti spēcīgi izpaudies, bet noteikti varētu turpmākajos gados izpausties. Skaidrs, ka ieguldījumi drošībā būs lielāki, droši vien arī tieši šī iemesla dēļ fiskālie ierobežojumi saglabāsies pielaidīgāki, nekā tie būtu bijuši alternatīvajā scenārijā."

Ir grūti prognozēt, kad karš Ukrainā beigsies, taču ir skaidrs, ka nopostītajā valstī vajadzēs ievērojamus atjaunošanas darbus. Pasaules Banka lēš, ka Ukrainas atjaunošanai būs nepieciešami aptuveni 600 miljardi eiro. Eiropas Savienība jau ir paziņojusi, ka gatavojas piešķirt desmitiem miljardiem eiro karā nopostītās Ukrainas infrastruktūras un ekonomikas rekonstrukcijai.

Ekonomists Gašpuitis domā, ka tas varētu ļaut Ukrainai kļūt par Eiropas ekonomikas "turbīnu": "Ukraina varētu kļūt par sava veida Eiropas ekonomikas stimulu un paātrināt izaugsmi. Bet, protams, būs jautājums arī par to, cik Eiropa būs spējīga un ieinteresēta piešķirt pietiekamu finansējumu Ukrainai. Tas, ka šādas palīdzības paketes būs, ir skaidrs. Bet tikpat skaidrs ir tas, ka šis potenciālais finansējums, kas Ukrainai būs nepieciešams, būs mērāms simtos miljardu, ko Eiropa vienkārši tāpat piešķirt nespēs."

Savukārt Strautiņš nešaubās, ka pēc kara Ukrainā lielākā ekonomikas nozare būs celtniecība. Tas nozīmēs iespējas arī Eiropas valstu celtniekiem un uzņēmumiem, kas ražo būvmateriālus.