Latvijā ir 1600 saimniecības, kurās tiek audzēts 300 tūkstoš cūku – gan pašmāju patēriņam, gan eksportam. Vai Āfrikas cūku mēra draudi ir ietekmējuši cūkkopības nozari?
Gan cūku mammas, gan sivēni, kopā 10 tūkstoš rukšu, Vecauces saimniecībā ir veselīgi un labi baroti. Par laimi, bīstamās infekcijas Latvijas cūku ganāmpulkus nav skārušas, bet slimības atklāšana divām Lietuvas mežacūkām satracinājušas visu Eiropu.
„Tas atsaucas uz visu cūkkopības nozari, un visjūtamākais sektors ir cenu krišanās, kas nav visai reāli pamatota. Pēdējo nedēļu laikā cenas kritušās par 5-7%, kas atsauksies uz visu kopējo produkciju,” saka Vecauce” valdes priekšsēdētājs Kristaps Melbārdis.
Cūkkopji uzskata, ka saistībā ar Āfrikas cūku mēra draudiem tuvāko mēnešu laikā vēl saglabāsies saspringta situācija, jo neviens nezina, kas notiks tālāk, kāda būs slimības izplatība. Galvenais katram cūkkopim ir viņa ganāmpulka biodrošība.
„Tur ir divi posmi – ir valstij jārūpējas par savas teritorijas nosargāšanu no infekcijas slimībām, un otrs posms – katram saimniekam jāgādā par savas fermas nosargāšanu, ievērojot maksimālus drošības pasākumus, sākot ar transporta kustību, cilvēku kustībām,” skaidro Cūku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Dzintars Veide.
Cūkgaļas cenas krišanās pēdējā laikā ir likumsakarīga, uzskata asociācijas valdes priekšsēdētājs. Jo tirgus ir nobremzējies: „Cūkgaļa jādabū no Eiropas ārā. 1/4 daļa aizgāja uz Krieviju no Eiropas eksporta. Bet tagad vairs no Eiropas uz Krieviju neiet, un tas, ko mēs eksportējam uz Poliju, Lietuvu – tur atkal viņiem nav kur tālāk virzīt cūkgaļu, tāpēc Eiropā veidojas tirgū tāds sastrēgums.”
Tomēr nozares eksperti prognozē, ka situācija mainīsies, jo cūkgaļu cilvēki patērēja un patērēs.
„Uz Krieviju mēs vedām 70% dzīvas cūkas, bet kopš 2012.gada, kad ir spēkā aizliegums, mūsu ražošanu nācās pārorientēt, bet cūkgaļas patēriņš būs, un arī pasaulē nav tendences, kas liktu domāt, ka tuvākā nākotnē būs negatīvas izmaiņas,” saka ZM Tirgus departamenta vadītāja vietniece Inga Orlova.
Latvija sevi ar cūkgaļu spēj apgādāt tikai par 60%, pārējā produkcija tiek importēta no Polijas, Beļģijas, Vācijas, Igaunijas. Cūku audzētāji uzskata, ka šeit ir nevienlīdzīgi spēles noteikumi – viņiem tiek uzstādītas papildus kvalitātes prasības, bet nevienu neuztrauc, kāda nāk iekšā importa gaļa.
„Te vairāk ir tas moments, ka sabiedrība nav pietiekami izglītota par to, ko viņa grib patērēt. Viņa ir gatava patērēt lētu cūkgaļu, kas ir kaut kur audzēta, - ar kādām metodēm, tas nevienu neinteresē, galvenais, lai ir lēta. Savukārt vietējais ražotājs cīnās, cik vien iespējams, cenšas izpildīt visas prasības, ko izvirza Eiropa, gan ko izvirzījuši vietējie ierēdņi. Un tas nav viegli,” secina Kristaps Melbārdis.
Latvijā gadā tiek saražotas 34 tūkstoši tonnas cūkgaļas, kas ir gandrīz puse no visa veida gaļām. Cūkkopība ir otra lielākā nozare Latvijā tūlīt pēc piena un gaļas liellopu nozares, un šobrīd būtiskākais uzdevums ir to nosargāt.
