Par lēmumu veikt monetārās politikas instrumentu un mērķu stratēģisko izvērtējumu ECB padome, kas apvieno eirozonas valstu nacionālo centrālo banku vadītājus, paziņoja pēc pēdējās sanāksmes Frankfurtē janvārī.
ECB jaunā prezidente Kristīne Lagarda solīja, ka stratēģiskajā izvērtējumā "neatstās neapgrieztu nevienu akmeni". ECB tostarp izvērtēs eirozonas inflācijas mērķi, kas gadiem bijis noteiks kā tuvu, bet zem 2%. Analītiķi uzskata, ka ECB varētu nolemt inflācijas mērķi noteikt vienkārši "ap" 2%, kas dotu vairāk elastības.
ECB arī izvērtēs savas komunikācijas praksi ar sabiedrību. "Iespējamos blakus efektus" monetārās politikas instrumentiem, kas pielietoti aizvadītajā desmitgadē. Arī apsvērs, vai ECB varētu būt loma klimata pārmaiņu problēmas risināšanā. Lagarda piekritusi Starptautiskās Norēķinu bankas nesen publicētajam viedoklim, ka klimata pārmaiņas ir drauds finanšu stabilitātei.
"Ir grūti nepiekrist šim secinājumam, ka klimata pārmaiņas apdraud finanšu stabilitāti. Turklāt tas ir drauds un risks, kuru daudzi pārāk neņem vērā.
Un, lai arī mēs varbūt vēl atrodamies iepakaļus, mēs nesēžam, rokas klēpī salikuši un neko nedarot. Mēs ņemam vērā klimata pārmaiņas, lai uzlabotu veidu, kā patlaban darbojamies," paziņoja Lagarda.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks norādīja, ka iepriekšējais ECB monetārās politikas stratēģiskais izvērtējums bija tālajā 2003. gadā.
"Pasaules ekonomika ir gājusi uz priekšu, tehnoloģijas ir mainījušās. Ir piedzīvota dziļa finanšu krīze un pēc tam atkopšanās. Pirmo reizi monetārās politikas vēsturē mēs esam negatīvu procentlikmju teritorijā. Izmaiņas ir bijušas ļoti daudz, ļoti dažādas un ļoti plašas. Līdz ar to ir tikai normāli izvērtēt šos notikumus, apskatīties, kā tas ietekmē ekonomiku kopumā un kāda ir šo visu pārmaiņu ietekme uz monetāro politiku.
Monetārā politika ietekmē ikvienu iedzīvotāju, ikvienu uzņēmēju. Tā ietekmē ekonomikas attīstību.
Līdz ar to jautājums ir apskatīties, vai Centrālās bankas īstenotā monetārā politika var turpināties kā līdz šim, vai tajā ir nepieciešamas kaut kādas stratēģiskas izmaiņas," teica Kazāks.
Arī par inflācijas mērķi "tuvu, bet zem 2%" – Kazāks skaidroja, ka vēsturiski šo mērķi uzstādīja laikā, kad inflācija regulāri bija krietni virs 2%.
"Pēdējo gadu laikā sastopamies ar situāciju, ka cenas ir nevis jānospiež līdz 2% inflācijai, bet redzam, ka, pat neskatoties uz ECB ļoti plašo atbalstu ekonomikai ar zemajām procentlikmēm, ar apjomīgu vērstpapīru iepirkšanas programmu – inflācija stūrgalvīgi tiem 2% tuvāk nevirzās.
Pašlaik eirozonā inflācijas līmenis ir viens, pusotrs procents. Tas arī ir viens no jautājumiem – kādēļ inflācija nav tuvu tiem diviem procentiem?
Un tas arī ir viens no šiem stratēģijas izvērtēšanas jautājumiem," sprieda Latvijas Bankas prezidents.
Bet, runājot par ECB iespējamo lomu klimata pārmaiņu iegrožošanā, eirozonas valstu centrālo banku viedokļi atšķiras. Arī Kazāks pauda, ka pašlaik vēl ir pāragri spriest, kādi varētu būt stratēģiskā izvērtējuma secinājumi šajā ziņā.
"Ekonomika, tehnoloģijas, vide ir gājušas uz priekšu, un Centrālajai bankai viennozīmīgi ir loma arī šajos ekonomikas sektoros. Bet noteikti ir jāuzsver – Eiropas Centrālā banka, lai arī ko darītu, nevar atrisināt pasaules klimata problēmas. Ļoti iespējams, ECB piedalīsies šo risinājumu meklēšanā un atbalstīšanā, bet tas būs atkarīgs gan no valstīm ar to fiskālo politiku, gan no uzņēmumiem – kā uzņēmumi tērēs, kam tērēs, kā arī no iedzīvotājiem. Tas ir kopējs mērķis, bet Eiropas Centrālā banka ir tikai viens no dalībniekiem šī mērķa sasniegšanā," sacīja Kazāks.
ECB stratēģiskais izvērtējums plašā spektrā turpināsies vairākus mēnešus. To paredzēts pabeigt līdz gada beigām, kad ECB izziņos, vai un kādas izmaiņas nolemts veikt tās monetārās politikas līdzekļos un mērķos.
