Ceturtdien notiekošā Eiropas Centrālās bankas padomes sēde bija pirmā, kas notiek pēc tam, kad aizvadītā gada decembrī tika pārtrauktas neto vērtspapīru iegādes, kas tika aizsāktas 2015. gada martā. Turpmāk ekonomikas izaugsmes veicināšanai tiks atvēlēti tikai tie līdzekļi, kas saņemti, dzēšot programmas ietvaros uzpirkto vērtspapīru pamatsummas maksājumus.
Pēc padomes sēdes Eiropas Centrālās bankas prezidents Mario Dragi atzīmēja, ka patlaban pieauguši riski eirozonas ekonomikas turpmākai izaugsmei. Šie riski galvenokārt saistīti ar ārējiem faktoriem, piemēram, protekcionisma tendencēm:
''Atbalstoši finansēšanas nosacījumi, labvēlīga darba tirgus dinamika un pieaugošs algu kāpums turpina balstīt eirozonas izaugsmi un pakāpeniski pieaugošo inflāciju. Tas veicina mūsu paļāvību uz noturīgu inflāciju līmenī, kas vidējā termiņā ir tuvu, taču zem 2 %. Monetārās politikas stimuli arvien ir svarīgi, lai turpmāk veicinātu iekšzemes cenu spiedienu un virzītu izflācijas attīstību vidējā termiņā.
"SEB bankas" Finanšu tirgu pārvaldes vadītājs Andris Lāriņš stāsta, ka līdzšinējie ekonomikas stimulēšanas pasākumi noteikti palīdzējuši tādām valstīm kā Grieķija un Itālija, kam ir visai lieli valsts parādi. Zināms atspaids vērtspapīru atpirkšanas programma bijusi arī Latvijas valstij, kas tādējādi varēja lētāk aizņemties finanšu tirgos. Patlaban aktuāls ir jautājums par to, vai ekonomikas stimulēšana ir jāturpina.
"Par ko vairāk Centrālā banka šobrīd varētu runāt... par to, vai šis atbalsts turpmāk varētu būt nepieciešams, vai arī viņš jāpārtrauc pilnībā un jāsāk kaut kas domāt par likmju celšanu vai naudas ņemšanu ārā.
Un šeit gan es domāju, ka Eiropas Centrālā banka būs, visticamāk, tirgu atbalstoša,
jo, kā mēs skatāmies, kas notiek Amerikā. Amerikas Centrālajai bankai jau dzirdami pārmetumi, ka viņi pārāk strauji cēluši procentu likmes un ka tas varētu bremzēt ekonomikas izaugsmi," problemātiku ieskicē Lāriņš.
Starptautiskais Valūtas fonds pirmdien paziņoja, ka samazinājis ekonomikas pieauguma prognozes gan šim, gan nākamajam gadam. Par 0,3 procentpunktiem samazināta eirozonas ekonomikas pieauguma prognoze, bet eirozonas lielākās ekonomikas - Vācijas - iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze samazināta no vēl rudenī prognozētajiem 1,9% līdz 1,3%. Lāriņš norāda, ka šā gada otrajā pusē Eiropas Centrālajai bankai var nākties atgriezties pie diskusijām par izaugsmes veicināšanas pasākumu nepieciešamību.
"Ķīnas ekonomikas datu pasliktināšanās dēļ, tirdzniecības karu dēļ, "Brexit" neskaidrību dēļ varētu būt kaut kādas negatīvas sekas ekonomikai, kas nozīmē - Eiropas Centrālajai bankai nevarētu pārmest šobrīd tirgus izaugsmes bremzēšanu. Viņiem īstenībā jāskatās, ko darīt tālāk šī gada otrajā pusē," skaidro Lāriņš.
Eiro bāzes likme jau vairākus gadus ir 0% līmenī. Dragi norādīja, ka pārskatīt bāzes procentu likmes Eiropas Centrālā banka varētu šā gada vasarā, tomēr Lāriņš pieļauj, ka drīzāk tas varētu notikt rudenī vai pat vēlāk. Sava loma te ir gaidāmajai varas maiņai Eiropas Centrālajā bankā - tās pašreizējā prezidenta itālieša Mario Dragi pilnvaru termiņš beidzas šā gada 31. oktobrī.
"Tad droši vien būs arī papildus diskusijas par to, kurš kļūs par nākamo Eiropas Centrālās bankas vadītāju, un tur noteikti ekonomikas dati, iepriekšējā politika un nākamā politika, politikas maiņa varētu būt kā karsts diskusiju lauciņš. Kā turpmāk uzvedīsies ECB, arī būtu droši vien ļoti svarīgi nākamajam kandidātam.
No vienas puses, teiktu tā, ka iepauzējam, turpinām būtībā to politiku, kas sākās janvārī - uzturēt to naudas apjomu, kurš ir, un nemainīt procentu likmes.
Tas varētu būt kā tāds viens no scenārijiem tuvākajā laikā," saka Lāriņš.
Latvijas Banka Eiropas Centrālās bankas īstenotās vērtspapīru atpirkšanas programmas ietvaros kopumā iegādājusies vērtspapīrus par vairāk nekā 7,4 miljardiem eiro, tajā skaitā pērn - par 703 miljoniem eiro.
