Eiropas Centrālā banka ir spērusi vairākus soļus, lai tuvākajā laikā stimulētu ekonomiku. Bankas prezidente Kristīne Lagarda neslēpa, ka koronavīrusa izplatība Eiropā un citviet pasaulē atstās būtisku negatīvu ietekmi uz ekonomiku.
“Jaunākie rādītāji liecina par ievērojamu tuvākā laika izaugsmes prognozes pasliktināšanos. Rūpniecībā piegādes ķēžu traucējumi kavē produkcijas ražošanas plānu izpildi. Savukārt pasākumi, kas ir nepieciešami koronavīrusa izplatības ierobežošanai, negatīvi ietekmē ekonomikas aktivitāti," pauda Lagarda.
Atbildot uz žurnālistu jautājumiem, Lagarda pat atteicās izslēgt recesijas varbūtību. Jaunākā Eiropas Centrālās bankas prognoze paredz jūtamu izaugsmes samazināšanos eirozonā. Tomēr tā balstās uz aptuveni trīs nedēļu veciem datiem, kad vīrusa izplatība vēl nebija tik liela un ASV nebija paziņojušas par iebraukšanas aizliegumu no Šengenas zonas valstīm.
Lai palīdzētu ekonomikai, Eiropas Centrālā banka nolēma spert vairākus soļus. Tie veicinās ļoti lēto kredītu pieejamību un nodrošinās komercbankas ar papildu naudas rezervēm. "Šie soļi veicinās bankas kredītu izsniegšanu tiem, ko visvairāk skārusi koronavīrusa izplatība, it sevišķi maziem un vidējiem uzņēmumiem," uzskata Lagarda.
Tomēr Eiropas Centrālās bankas depozītu likme ir palikusi nemainīga, proti -0,5%, kas jau tāpat ir rekordzems līmenis. Depozītu likmes nemainīšana varētu liecināt, ka centrālie baņķieri to šobrīd neuzskata par piemērotāko soli. Iespējams, ka turpmākā depozītu likmes samazināšana tikai negatīvi ietekmētu izsniegto kredītu apjomu.
Savukārt Eiropas banku uzraugi paziņoja, ka ļaus komercbankām neievērot atsevišķas finanšu pietiekamības prasības, lai stimulētu kreditēšanu.
Finanšu tirgi pauda neapmierinātību ar Eiropas Centrālās bankas lēmumu. Eiro kurss samazinājās, savukārt Itālijas aizņemšanās izmaksas pieauga. Acīmredzot finanšu tirgi gaidīja, ka Frankfurtē tiks pieņemts lēmums arī par likmes samazināšanu, jo līdzīgi rīkojās gan Anglijas Banka, gan arī ASV Federālo rezervju banka.
Preses konferencē Lagarda arī norādīja, ka daudz kas būs atkarīgs no tā, cik operatīvi un efektīvi Eiropas valstis spēs ierobežot vīrusa izplatīšanos. Bankas prezidente sacīja, ka viņas vadītā iestāde nav un nevar būt tā, kas sniedz galveno atbildi šādā situācijā. Tādēļ valdībām būtu jādomā par papildu pasākumiem ekonomikas stimulēšanai.
