Eiropas biškopji aicina noteikt skaidru marķējumu medum Eiropas Savienībā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Medus ražotāji šī gada sākumā sākuši celt trauksmi, aicinot Eiropas atbildīgās iestādes uz konkrētu rīcību, lai risinātu vairākas problēmas, ar kurām saskaras biškopji. 16 Eiropas Savienības valstis, tostarp Latvija, aicinājušas pārskatīt Eiropas noteikumus par medus marķējumu. Tāpat aktuālas ir problēmas, ko sagādā ļoti lēts un arī viltots medus no Ķīnas.

ĪSUMĀ:

  • Pasaulē 20% medus tiek viltots.
  • Medus ražotāji vēlas skaidru marķējumu.
  • Eiropas Savienībā 16 valstis apvienojušās, lai aicinātu pārskatīt noteikumus.
  • Latvijas Biškopības biedrības padomē norāda, ka cilvēki tik un tā vienmēr izvēlas lētāko produktu, tāpēc jāaizliedz viltota medus ievešanu.

Eiropas biškopji aicina noteikt skaidru marķējumu medum Eiropas Savienībā
00:00 / 06:08
Lejuplādēt

Eiropas Savienībā strādā 600 000 biškopju, un bloka teritorijā ir aptuveni 17 miljoni bišu stropu. Medus ražošana Eiropas ekonomikā ik gadu dod aptuveni 14 miljonus eiro. Tomēr 2019. gads Eiropas biškopībai bijis drūms. Slikto klimatisko apstākļu dēļ galvenajās ražotājvalstīs Eiropas Savienības dienvidos un austrumos ražošana ir samazinājusies. Tomēr biškopjus ietekmē ne tikai klimats. Citas problēmas iezīmēja Eiropas Parlamenta pārstāvis Emanuels Fulo.

„Medus ir trešais viltotākais produkts pasaulē, 20% medus tiek viltoti. Eiropā mēs saražojam aptuveni 250 000 tonnu, kas mūs padara par trešo lielāko ražotāju pasaulē. Tāpēc mēs esam tik ļoti norūpējušies par viltota medus jautājumiem. Bet arī ar marķēšanas jautājumiem, jo visam, kas saistīts ar biškopību, ir sakars ar visām būtnēm,” stāstīja Fulo.

Janvārī 16 Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp Baltijas valstis, aicināja pārskatīt Eiropas noteikumus par medus marķēšanu. Pašreizējā Eiropas Savienības direktīvā Eiropas tirgos pārdodamais medus tiek apzīmēts vairākos veidos: pirmkārt, kā konkrētas valsts produkts; otrkārt, kā medus no Eiropas Savienības vai no valsts ārpus Eiropas Savienības; treškārt, kā no Eiropas Savienības un ārpus Eiropas Savienības nācis medus maisījums.

Skaidrs, ka šādā marķējuma piedāvājumā patērētājs var apjukt un nezina, vai produkts patiešām ir īsts bloka standarta kvalitātes medus, piemēram, bez pievienota cukura sīrupa. Medus ražotāji vēlas, lai Eiropas Savienība skaidri definētu, kas ir “Eiropas Savienības medus”. Viņi arī aicina noteikt izcelsmes marķējumu visiem medus maisījumiem.

Latvijas Radio uzrunātais Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs Juris Šteiselis skaidroja, ka pircēju gaume var atšķirties. Zinot izcelsmes valsti, viņš var izvēlēties sev tīkamāko un garšīgāko medu. Tomēr jautājums neesot tik viennozīmīgs, jo patērētājs galu galā tāpat izvēlas lētāko preci.

„Es domāju, ka tas informatīvi, protams, ir svarīgi, bet tas atkal ir viens no tādiem mazajiem tekstiņiem, kura izlasīšanu mēs uzliekam uz patērētāja pleciem,” norādīja Šteiselis.

Ideja uzlabot medus marķēšanu sākotnēji nāca no Francijas. Eiropas Komisija sākotnēji bremzēja iniciatīvu, tomēr Francijas ideja guva zināmu vilkmi starp citām dalībvalstīm, galu galā izraisot priekšlikumu ieviest Eiropas Savienības mēroga marķējumu. Medus ražotāji kopā ar lielāko daļu dalībvalstu tagad sagaida, ka Eiropas Savienība atradīs risinājumus, kā labāk informēt patērētājus par medus kvalitāti un sastāvu. Francūzis Emanuels Fulo uzsvēra - bites un bišu stropi ir kritiski svarīgi biosistēmas saglabāšanai, tāpēc nozares aicinājums pēc palīdzības varētu tikt saklausīts.

„Saistībā ar cīņu pret viltotu medu 2018. gadā Eiropas Parlaments ieņēma nostāju, kas aicināja uz pastiprinātu kontroli un etiķetēm. Toreiz parlaments bija labvēlīgs nacionālajam marķējumam, taču es domāju, ka, ņemot vērā jaunākos notikumus, Eiropas marķējums nebūtu neprāts. Eiropas Parlaments arī gribēja izcelt biškopības darbu un izglābt nozari, kuru patiešām skar noziedzība vai vismaz pārredzamības trūkums attiecībā pret patērētāju,” norādīja Fulo.

Medus ražotājiem ir jāstājas pretī no Ķīnas par ārkārtīgi zemām cenām importētajam medum. Vidējā cena par kilogramu medus no Ķīnas ir 1,24 eiro, tikmēr Eiropas Savienībā cena ir teju 4 eiro kilogramā. Tomēr, kā jau Fulo iepriekš minēja, marķējums nebūt nav vienīgā problēma, ar ko saskaras medus ražotāji Eiropas Savienībā. Runa ir par viltotu medu.

Eiropas Savienības lielākā lauksaimniecības asociācija „Copa-Cogeca” uzsver - cenu neatbilstība ir izskaidrojama tikai ar ievērojamu cukura sīrupa pievienošanu, ko ir grūti atklāt robežkontrolē. Asociācija ierosina atvērt medus direktīvu, lai, ierakstot tajā noteiktus kritērijus, varētu apturēt viltota medus ieplūšanu Eiropā.

Juris Šteiselis uzsvēra - 90. gadu sākumā Ķīna ļoti aktivizēja medus ražošanu par lētu cenu, kas tagad vainagojies ar to, ka šajā valstī tiek ražots divu veidu viltots medus.

„Ķīnā pilnīgi legāli var izsviest medu, kas vēl nav nogatavināts un pabeigt nogatavināšanas procesu rūpnīcā.

Otrkārt, ja mēs sākam meklēt ceļus, kā veicināt ražošanas intensificēšanu, tad, protams, parādās viltošanas iespējas. Mākslīgā ceļā rūpnīcā no cukura sīrupa veido mākslīgo medu,” stāstīja Latvijas biškopju pārstāvis.

Šteiselis uzsvēra, ka šī problēma beidzot ir sadzirdēta. Viņš pauda cerību, ka tā Eiropas Savienības līmenī tiks risināta. Vienlaikus biškopis atzina, ka tas nebūs viegli un ātri. Latvijas Biškopības biedrības padomes priekšsēdētājs arī norāda, ka lētais medus no Ķīnas un arī Ukrainas problēmas pašmāju biškopjiem rada jau kopš 2018.gada. Un mēs nebūt neesam vienīgie.

„Latvijas lielajiem ražotājiem, lielajiem biškopjiem bija apgrūtināts medus eksports. Līdz ar to, protams, medus meklē kaut kādu noietu šeit uz vietas. Tas apgrūtināja medus realizāciju gan lielajiem, gan mazajiem biškopjiem. Mēs zinām, ka līdzīgas problēmas ir somiem, zviedriem, dāņiem, norvēģiem, Vācijā… Visur šis vietējais medus tirgus, kur vietējā medus cena ir augstāka par importa medu, medus tirgus ir apstājies, kas rada lielas problēmas," stāstīja Šteiselis.

Viņaprāt, visu Eiropas medus ražojošo biškopju interesēs būtu, lai iespējas šādu lētu medu ievest Eiropas Savienībā tiktu pārskatītas un arī aizliegtas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti