Potenciālo slīcēju glābšana par pašu slīcēju iemaksām
Paredzēts, ka tiek veidoti vienoti banku uzraudzības mehānismi, kā arī izveidots banku glābšanas fonds. Tajā naudu iemaksā pašas bankas, lai maksātnespējas gadījumā, būtu kam lūgt palīdzību. Pēc šīs shēmas samazināta ir iespēja, ka bankas glābt nāktos nodokļu maksātājiem.
EP Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja Šarona Boulza saka, ka beidzot top procedūra, kas paredz kredītiestāžu glābšanu finanšu grūtību laikā. „No vienas puses mums ir finanšu pakalpojumu sektors, no otras - ekonomikas pārvaldība. Abas apvienojas banku savienībā, un tam ir ļoti liela nozīme finanšu tirgus stabilitātei un eiro stabilitātei,” saka Boulza.
Savukārt ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē ir pārliecināts, ka banku savienības veidošana palīdz cīnīties ar tālākām problēmām. Starptautiskais Valūtas fonds ne reizi vien ir brīdinājis, ka nav nemaz tik neiespējama vēl viena finanšu krīze. „Mēs ieviešam preventīvas pilnvaras, lai mēģinātu un varētu paredzēt krīzes situāciju. Es bieži esmu teicis, ka profilakse ir lētāka nekā ārstēšana,” norāda Barnjē.
Bankas iemaksās 55 miljardus eiro
Banku savienība pirmām kārtām ir ļoti svarīga uzraudzības funkcija. Vienotas uzraudzības mehānisms ir Eiropas Centrālās bankas (ECB) rīcībā esošs rīks, kas ļaus sekot līdzi lielākajām eirozonas bankām. Kopumā ECB uzraudzīs 130 bankas, tostarp trīs Latvijā strādājošās: „Swedbank”, SEB un ABLV. Tajā pašā laikā atcelta netiek nacionālā līmeņa banku uzraudzība no vietējo iestāžu puses mazākajām komercbankām.
Uzraudzības mehānisma ietvaros grūtībās esošas bankas būs tiesības vai nu slēgt, vai arī stabilizēt, bet galvenais uzsvars, tās vairs nedrīkstēs atstāt graujošu ietekmi uz visas Eiropas kopējo ekonomiku.
Tāpat ir ieviests glābšanas fonds, kurā bankas pašas iemaksās 55 miljardus eiro. Tie būs stabilitātes līdzekļi, kurus izmantos tiklīdz bankām būs nepieciešama glābšana. Viena doma, kas gan jau pavīdējusi, vai 55 miljardi eiro ir pietiekami?
Bičevskis: Fonds ir labs drošības spilvens
Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis uzskata, ka fonds ir labs drošības spilvens, bet par apjomu var spekulēt. Viss tāpat atkarīgs no iespējamo nākamo krīžu lieluma un ietekmes.
„Nu, ja raugās visas Eiropas mērogā, tad pilnīgas garantijas nekad nav. 55 miljardi arī pilnībā drošību negarantē, bet tas ir buferis, kas jau veido zināmu elastību pret ekonomikas vai finanšu sistēmas satricinājumiem. Sākotnējo efektu tas viennozīmīgi dotu, bet tas ir jautājums par viļņa platumu un kuģa lielumu. Pasaulē jau nevienu dambi neuztaisīs pret stiprāko cunami. Jautājums arī, vai tas ir vajadzīgs? Ja tā krīze nāks tik liela un dziļa, tad kaut kas tāpat ir jāpārbūvē no jauna. Savukārt, ja mēs runājam par normāla izmēra vētrām, tad no tām mums būtu jābūt pasargātiem,” saka Bičevskis.
Banku savienības veidošana ir atbalstāma iniciatīva, turklāt nav pamats uzskatīt, ka tās dēļ komercbankām būs mazāk brīvu līdzekļu, ko novirzīt ekonomiskās izaugsmes stimulēšanai.
Bičevskis uzskata, ka vismaz Latvijā lielāka nozīme ir uzņēmējdarbības vides veidošanai un nodokļu politikai, ne banku brīvajiem līdzekļiem. Bet izslēgt arī nevar, ka lielāks ieguldījums drošības pasākumos samazina mobilitāti un darbības elastību. „Banku savienības izveide pati par sevi ir loģiska, ņemot vērā Eiropas finanšu un cilvēkresursu mobilitāti un finanšu telpas viendabību. Tajā pašā laikā, protams, jāņem vērā, ka jebkura rīcība, kas prasa daudz vairāk resursu drošībai, nozīmē arī zināmu elastības trūkumu. Līdz ar to, jo vairāk finanšu līdzekļi jāvelta šīs sistēmas stiprībai, jo mazāk paliek līdzekļu citu ekonomisko aktivitāšu stimulēšanai,” klāsta Komercbanku asociācijas vadītājs.
Jaunas krīzes iespējamība tiek pieļauta, taču maz ticama
Pēc nule kā pārdzīvotās krīzes runas par vēl vienas tuvošanos nav patīkamas. Turklāt banku savienības fondu izveidot plāno astoņu gadu laikā. Latvijas Bankas ekonomiste Anete Bērziņa uzskata, ka eirozonas ekonomiskajam termometram šobrīd nav draudu ne pārkarst, ne arī pārlieku atdzist.
„Kopumā eirozona šobrīd attīstās mērenā tempā un izaugsmes perspektīvas ir vērtējamas pozitīvi. Par to liecina dažādi ekonomisko rādītāju uzlabojumi. Piemēram, pērnā gada otrajā pusē eirozonas iekšzemes kopprodukts jau ir atgriezies pie izaugsmes. Šogad jau ir sagaidāms IKP pieaugums 1,2% apmērā. Citi ekonomikas rādītāji arī ir visnotaļ pozitīvi, visās eirozonas dalībvalstīs uzlabojušies ekonomiskā sentimenta rādītāji, arī ražošanas un iepirkumu vadītāju indeksi visās valstīs atgriezušās līmenī, kas norāda uz ražošanas izaugsmi. Perspektīvas šobrīd tiešām ir pozitīvas,” norāda Bērziņa.
Viņa skaidro, ka banku savienības veidošana ir plats solis, ko ES sper iepretim lielākai stabilitātei. Var, protams, diskutēt vai 55 miljardi eiro astoņu gadu laikā ir pietiekami, taču tas ir vairāk nekā bijis līdz šim. Galvenais, ka nākotnes krīžu laikā finanšu tirgus glābšanā vairs nevajadzēs piedalīties nodokļu maksātājiem. Latvijas Bankas ekonomisti arī ir pārliecināti, ka nemaz tik drīz jaunai krīzei Eiropā nebūtu jābūt. „Protams, ir grūti runāt par kādām konkrētām summām un to pietiekamību vai nepietiekamību, bet es uzskatu, ka banku savienība jau ir ļoti liels solis, kas ir sperts tieši finanšu stabilitātes ieviešanai. Es domāju, ka tas ir labāk nekā līdz šim, kad nodokļu maksātāji atbildēja par kaut kādu banku kļūdām. Nākotnes satricinājumu gadījumā mēs noteikti būsim vairāk pasargāti nekā līdz šim,” saka Bērziņa.
