ĪSUMĀ:
- Jau trešo dienu ES līderi nespēj vienoties par bloka budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu.
- Makrons uzsver, ka Polijai un Ungārijai jāievēro tiesiskums.
- Orbāns saka, ka Nīderlandes valdības vadītājs Rute viņu ienīst.
- Kariņš ticies ar līderiem un saka, ka tik sarežģītās sarunās vēl nav bijis.
- Kariņš norāda, ka arī pēc trim dienām sarunās risinājumu problēmām vēl nav.
Jau trešo dienu turpinās debates par Eiropas Savienības daudzgadu budžetu un ekonomikas atlabšanas programmu. Tomēr neatrisināto jautājumu joprojām ir daudz. Viens no tiem skar tiesiskuma ievērošanas sasaisti ar pieeju budžeta līdzekļiem.
Francijas prezidents Emanuels Makrons to ir nodēvējis par ārkārtīgi svarīgu punktu:
“Tiesiskuma ievērošanai ir jābūt šī budžeta piešķiršanas noteikumu centrālajam elementam.
Par to sestdien tika panākta liela vienprātība. Mēs nevaram šajā jautājumā piekāpties, jo tas ir viens no būtiskākajiem Eiropas principiem un vērtībām.”
Būtībā daudzas Ziemeļu un Rietumeiropas valstis nav apmierinātas, ka tādas valstis kā Ungārija un Polija ar vienu roku saņem ievērojamu finansējumu no Eiropas Savienības fondiem, bet ar otru kritizē naudas devējus un sašaurina demokrātiskās brīvības savā valstī. Eiropa nav bankomāts, bet gan vērtību kopiena. Tā pēdējā laikā mīl atkārtot dažādi politiķi.
Uz šo kritiku nolēma atbildēt arī Ungārijas premjers Viktors Orbāns:
“Notiekošais ir nedaudz jocīgs. Ir simtprocentīga vienprātība jautājumā par likuma varu.
Kā sacīja prezidents Makrons, likuma vara ir eksistenciāla. Un viņam ir taisnība. Ja kāds negrib pieņemt likuma varu, tad tam ir nekavējoties jāpamet Eiropas Savienību. Šīs valstis nav jāsoda ar naudu vai kā citādi. Vienkārši jāsaka: uz redzēšanos. Jo šī kopiena balstās likuma varas principu ievērošanā. Mums šī pieeja patīk. Cits jautājums ir, kā mēs varam uzlabot līdzekļu izlietošanas kontroli.”
Orbāns arī piebilda, ka Nīderlandes premjers Marks Rute nezināmu iemeslu dēļ viņu ienīstot. Rute ir viens no kaismīgākajiem aizstāvjiem idejai par tiesiskuma ievērošanas mehānisma iekļaušanu daudzgadu budžetā.
Par šo principu negaidīti publiski iestājās arī Bulgārijas premjers Boiko Borisovs. Iespējams, ka tas varētu būt saistīts ar viņa valstī valdošajiem protestiem, kuros valdība un ģenerālprokurors tiek vainoti korupcijā.
„Garas dienas un garas naktis, daudz tikšanos. Vakar es skaidri atbalstīju tos kolēģus, kuri iestājās par likuma varas mehānismu. Protams, ka mums ir jāņem vērā arī dažādu dalībvalstu bažas, piemēram Slovēnijas. Un es ļoti ceru, ka mēs spēsim panākt kompromisu,” sacīja Borisovs.
Savukārt Latvijas premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") uzskata, ka tiesiskuma jautājums ir sarežģīts ne tikai politiski, bet arī juridiski. Tādēļ pie pareizā risinājuma sagatavošanas strādājot vesels juridiskais dienests.
Kariņš arī norādīja, ka Eiropas Savienības līderu sarunas ir ļoti sarežģītas un ir grūti prognozēt, vai šoreiz izdosies panākt vienošanos. Kariņam šajās dienās ir bijušas vairākas tikšanās ar Vācijas kancleri Angelu Merkelu, Eiropadomes vadītāju Šarlu Mišelu un citiem politiķiem, lai palīdzētu atrast kopsaucēju.
"Aizvien ļoti sarežģīti. Un šobrīd nav tā, ka ir daļa atrisināta un daļa nav atrisināta. Faktiski viss vēl ir atvērts gan par to, cik liels atveseļošanas fonds kopumā būtu, gan par to, kā nauda tiktu vai netiktu sadalīta starp grantiem un aizdevumiem, gan par to, kā pareizi pārvaldīt to, kas tiktu sadalīts caur grantiem.
Var tikai vēlreiz apgalvot, ka es tik sarežģītās pārrunās vēl nebiju bijis.
Tas laiks, cik mums būs vajadzīgs, nav skaidrs. Un vai mēs varēsim šoreiz panākt gala vienošanos, vispār nav skaidrs," sacīja Kariņš.
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi ES dalībvalstu līderi atkal tiekas klātienē, lai mēģinātu atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām. Lai gan politiķi meklē kompromisu, Vācijas kanclere svētdien no rīta pieļāva, ka sarunas varētu beigties bez rezultāta.
Eiropas Komisija iepriekš piedāvāja ekonomikas atjaunošanas fonda naudu dalīt šādi: 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi eiro aizdevumos. Šī nauda tiktu aizņemta starptautiskajos tirgos, un pirmos reizi tiktu veidots kopīgs ES parāds, ko vajadzēs atdot visiem kopā.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir draudējis uzlikt veto, jo, viņaprāt, neesot godīgi, ka nabadzīgākām valstīm ir jāuzņemas finanšu saistības, lai palīdzētu turīgākiem dienvidiem. Tāpat gan Orbānam, gan Polijas premjeram Mateušam Moraveckim nav pa prātam ideja, ka pieeja budžeta līdzekļiem varētu būt liegta, ja kāda no valstīm neievēro likuma varas principu. Tomēr tādas valstis kā Somija un Nīderlande uzstāj, ka šis ir ārkārtīgi būtisks nosacījums, jo Eiropas Savienība ir vērtību kopiena, nevis bankomāts.
Polijai un Čehijai nav pa prātam arī tas, ka ekonomikas atlabšanas plāna līdzekļus varēs saņemt tikai tās valstis, kas ir gatavas parakstīties zem klimatneitralitātes sasniegšanas 2050. gadā. Bet arī šajā jautājumā pārējās valstis pagaidām nav gatavas piekāpties, jo daudzreiz tiek uzsvērts, ka krīzes pārvarēšanai domātie ieguldījumi ekonomikā būtu jāizmanto, lai padarītu Eiropu klimatam draudzīgāku un digitāli attīstītāku.
