ĪSUMĀ:
- Eiropadomes priekšsēdētājs piedāvā samazināt grantu apjomu līdz 450 miljardiem eiro.
- Kopējais palīdzības programmas lielums nemainītos.
- Paredzēts nedaudz samazināt arī daudzgadu budžeta kopējo apjomu.
- Piedāvājums ir piekāpšanās taupīgajām valstīm - Austrijai, Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai.
- Kariņš norādīja, ka līdz kompromisam vēl tālu.
Pēc pusotru dienu ilgām diskusijām par ekonomikas atlabšanas plāna detaļām Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels ir nācis klajā ar jaunu finansiālo piedāvājumu. Tas paredz nedaudz samazināt daudzgadu budžeta kopējo apjomu un arī mainīt proporciju starp grantiem un aizdevumiem ekonomikas atlabšanas fondā, kuram ir dots nosaukums Nākamās paaudzes Eiropas Savienība.
Vienlaikus tā ir piekāpšanās taupīgajām valstīm - Austrijai, Dānijai, Nīderlandei un Zviedrijai. Lai iegūtu Nīderlandes atbalstu, tai piesolīts, ka tā varēs paturēt nevis 15%, bet 20% no muitas nodokļa, kas tradicionāli aiziet Eiropas Savienības budžetā. Nīderlandei ir liela osta, un tas ir nozīmīgs apjoms. Zviedrijai, Dānijai un Austrijai piesolītas lielākas rebates – naudas atmaksa, jo tās Eiropas Savienības budžetā iemaksā vairāk nekā saņem. Kaulēšanās norit pilnā sparā.
Attiecībā uz fonda naudas pārvaldības mehānismu ir ideja veidot "ārkārtas avārijas bremzi", ļaujot jebkurai valstij, kurai ir bažas par kādas citas valsts ekonomikas reformu īstenošanu un naudas tērēšanu, to apspriest Eiropadomē.
Premjers Krišjānis Kariņš sarunā ar Latvijas Radio Eiropadomes priekšsēdētāja piedāvājumu raksturoja kā diezgan labu, tomēr kompromiss vēl nav panākts:
„Klausoties ap galdu, ko kolēģi runāja, principā par to, kā sadalīt naudu, šobrīd nav tik lielas domstarpības, kā par to, cik daudz naudas vajadzētu sadalīt.
Proti, no tām maksājošajām valstīm, kas kopā iemaksā vairāk nekā saņem, ir domu dažādība. Viena daļa valstu - Francija, Vācija kā galvenās, uzskata, ka šai naudai ir jābūt vairāk nekā mazāk. Un citas valstis, piemēram Dānija, Nīderlande, Austrija, Somija uzskata, ka tai summai ir jābūt nedaudz mazākai. Strīds nav tik daudz par daudzgadu budžetu, kaut gan par to arī runā, bet īpaši par šo Eiropas atjaunošanas fondu.”
Politiski Eiropadomes priekšsēdētāju visaktīvāk atbalsta Vācijas kanclere Angela Merkele un Francijas prezidents Emanuels Makrons. Kā zināms, viņi bija pirmie, kas nāca klajā ar ideju par 500 miljardus eiro lielu palīdzības paketi. Tā kļuva par pamatu turpmākajam Eiropas Komisijas priekšlikumam, kas šobrīd tiek apspriests.
Kariņš pastāstīja, ka diskusijas brīžiem ir ļoti emocionālas un process ir grūti vadāms.:
„Izaicinājums ir liels. Es no savas puses esmu gatavs turpināt līdz rezultātam. Šobrīd izskatās, ka rezultāts būtu sasniedzams, ja tik visi izpildīs darbos to, ko viņi saka vārdos.
Viņi saka visi, ka ir gatavi uz kompromisu. Un tagad ir jāpierāda, ka tā tas ir.
Mēs kā valsts arī esam atvērti dažādiem risinājumiem un dažādām niansēm, jo, no mana viedokļa raugoties, tas svarīgākais mums ir skaidrība.”
KONTEKSTS:
Pēc gandrīz piecu mēnešu pārtraukuma visi ES dalībvalstu līderi atkal tiekas klātienē, lai mēģinātu atrisināt domstarpības par to, kā dalāma nauda nākamajā septiņgades budžetā un Covid-19 skartās ekonomikas atjaunošanas fondā. Diskusijās neklātienē politiķiem pretrunas neizdevās atrisināt, tāpēc tagad cerības tiek liktas uz klātienes sarunām. Tomēr arī tajās politiķi skeptiski raugās uz kompromisu.
Eiropas Komisija iepriekš piedāvāja ekonomikas atjaunošanas fonda naudu dalīt šādi: 500 miljardi eiro grantos un 250 miljardi eiro aizdevumos. Šī nauda tiktu aizņemta starptautiskajos tirgos, un pirmos reizi tiktu veidots kopīgs ES parāds, ko vajadzēs atdot visiem kopā.
Ungārijas premjers Viktors Orbāns ir draudējis uzlikt veto, jo, viņaprāt, neesot godīgi, ka nabadzīgākām valstīm ir jāuzņemas finanšu saistības, lai palīdzētu turīgākiem dienvidiem. Tāpat gan Orbānam, gan Polijas premjeram Mateušam Moraveckim nav pa prātam ideja, ka pieeja budžeta līdzekļiem varētu būt liegta, ja kāda no valstīm neievēro likuma varas principu. Tomēr tādas valstis kā Somija un Nīderlande uzstāj, ka šis ir ārkārtīgi būtisks nosacījums, jo Eiropas Savienība ir vērtību kopiena, nevis bankomāts.
Polijai un Čehijai nav pa prātam arī tas, ka ekonomikas atlabšanas plāna līdzekļus varēs saņemt tikai tās valstis, kas ir gatavas parakstīties zem klimatneitralitātes sasniegšanas 2050. gadā. Bet arī šajā jautājumā pārējās valstis pagaidām nav gatavas piekāpties, jo daudzreiz tiek uzsvērts, ka krīzes pārvarēšanai domātos ieguldījumus ekonomikā būtu jāizmanto, lai padarītu Eiropu klimatam draudzīgāku un digitāli attīstītāku.
