Vairāku Dienvidamerikas valstu brīvās tirdzniecības organizācijā „Mercosur” ietilpst Argentīna, Brazīlija, Paragvaja un Urugvaja. Savukārt 2016.gadā pārējās valstis apturēja Venecuēlas dalību tirdzniecības blokā. Sarunas par vērienīgo līgumu starp Eiropas Savienību un „Mercosur” sākās jau 1999.gadā, taču tika pārtrauktas. Pēc 12 gadu pārtraukuma, 2016.gadā tās atkal atjaunoja. Galvenās nesaskaņas pušu starpā bija par lauksaimniecības preču, īpaši liellopu gaļas, eksportu no „Mercosur” valstīm uz Eiropas Savienību.
Ceturtdien vakarā Eiropas Savienības tirdzniecības komisāre Sesīlija Malmstrēma paziņoja, ka puses beidzot panākušas vēsturisko vienošanos par brīvās tirdzniecības līgumu.
„Šis ir vēsturisks brīdis," teica Malmstrēma. "Sarunas ilga divas desmitgades un tieši šajā dienā 1999.gadā tās tika uzsāktas. Sarunas bija ilgas un grūtas. Vairākas reizes sarunu gaitā minēju – esam jau gandrīz galā, un nu mēs tiešām esam. Līgums radīs brīvās tirdzniecības zonu, kas aptvers 760 miljonus iedzīvotāju. Arī tarifu ziņā šis ir vēl nebijis līgums, jo tas ļaus Eiropas Savienības valstu uzņēmumiem gadā ietaupīt četrus miljardus eiro, kas ir par četrām reizēm vairāk nekā līgums ar Japānu.”
Līgums paredz atcelt 99% muitas nodevu rūpniecības un lauksaimniecības precēm, veicinot eksportu.
Panāktā vienošanās paredz, ka no „Mercosur” valstīm Eiropas Savienībā, nemaksājot muitu, varēs ievest līdz 99 000 tonnu liellopu gaļas gadā.
Eiropas Savienība ir „Mercosur” lielākais tirdzniecības un investīciju partneris. „Mercosur” valstis uz Eiropas Savienību visvairāk eksportē pārtiku, dzērienus un tabakas produktus, savukārt Eiropas Savienības valstis uz „Mercosur” valstīm eksportē lielākoties tehniskās iekārtas, transportlīdzekļus, ķīmijas un farmācijas rūpniecības izstrādājumus.
Kritiski par līgumu izteikusies vides aktīvistu organizācija „Greenpeace”. Tā uzsvēra, ka produktu pieprasījuma pieaugums no Latīņamerikas valstīm būtu katastrofisks videi abās Atlantijas okeāna pusēs. Vienošanās vairotu Amazones mežu iznīcināšanu, jo tieši lopkopība ir lielākais šo mežu iznīcības dzinējspēks, piebilda aktīvisti.
