Eiropa šodien

Eiropas Parlaments mudina cīnīties pret odometra rādījumu viltošanu

Burtu Burvis

Oksa Polloka. Pēdēja cerība (Anna Plišota un Sandrīne Volfa)

LU studentu pilsētas Torņkalna projekts redzams izstādē par Junkera investīciju plānu

«Eiropa strādā»: Arī Latvijas projekts starp Junkera plāna veiksmīgākajiem

Latvija šobrīd ierindojas sestajā vietā starp Eiropas Savienības (ES) valstīm pēc ieguldījumu apjoma, kas ir piesaistīts no Eiropas Stratēģisko investīciju fonda, ko mēdz dēvēt arī par Junkera plānu. Viens no nozīmīgākajiem projektiem, kas līdz šim ir saņēmis aizdevumu no šīs programmas, ir Latvijas Universitātes studentu pilsētiņas attīstība Torņakalnā.

Aizvadītajā nedēļas nogalē šis projekts līdz ar vairākiem citiem tika prezentēts arī īpašā izstādē Briselē. To apskatīja arī Latvijas Radio.

Ir pelēcīga oktobra diena, un Latvijas Radio korespondents atrodas vienā no laukumiem Briseles centrā, kur ir uzstādīts balts divstāvu angārs. Tajā ir izvietota izstāde ar nosaukumu “Eiropa strādā”. Iekšā smaržo pēc svaigi ceptas maizes. Tas tādēļ, ka viens no Igaunijas uzņēmējiem ir saņēmis aizdevumu no tā dēvētā Junkera plāna jeb Eiropas Stratēģisko investīciju fonda īpašās maiznīcas attīstībai.

Turpat blakus Latvijas Radio satiek arī divus Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniekus.

Viņi stāv pie monitora, uz kura redzamas ādas šūnas. Tas tādēļ, ka nesen uzceltajā Dabaszinātņu mājā Torņakalnā tiek veikti arī kosmētikas testi.

“Kā viens no veiksmīgajiem piemēriem ir minams “Madara Cosmetics”. Tādēļ arī šeit mēs demonstrējam pamatprincipus pētījumiem uz ādas šūnām. Mēs testējām kosmētikas sastāvdaļas un kosmētikas produktus, kur mēs esam devuši ļoti lielu datu apjomu par produktu efektivitāti, ko šis uzņēmums ļoti prasmīgi izmanto, lai radītu efektīvus produktus un lai komunicētu par to, ka viņi ir labi un efektīvi sabiedrībai un saviem pircējiem,” stāsta pētniece Anna Ramata-Stunda.

Pētniece stāsta, ka dažādu kosmētikas vielu iedarbības pētījumi ražotājiem tagad ir visai aktuāli:

“Attiecībā uz kosmētikas nozari, šie testi ir ļoti pieprasīti, jo Eiropas Savienība ir aizliegusi jebkādus testus ar dzīvniekiem jau kopš 2013. gada. Līdz ar to vienīgais veids, kā paātrināt pilnīgi jaunu produktu izstrādi, ir veikt šos testus uz šūnām un audiem.”

Latvijas Universitāte topošo studentu pilsētiņu Pārdaugavā daļēji finansē no Eiropas Investīciju fonda līdzekļiem. Tas ir ilgtermiņa aizdevums, kas sedz 35% no projekta izmaksām. Turklāt, kā stāsta Mārtiņš Borodušķis, Eiropas Investīciju bankas eksperti palīdz panākt, lai projekts būtu dzīvotspējīgs arī ilgtermiņā.

“Tiek izstrādāts tā saucamais priekšizpētes projekts jeb principā biznesa plāni, kā tad šim veidojumam būtu vislabāk strādāt. Jo šī būs privātā-publiskā partnerība, kas iekļaus gan tehnoloģiju pārneses centrus, gan veselības poliklīniku, gan sporta centru, gan studentu viesnīcas. Un tad, lai saprastu, kā to labāk uzturēt, kā tas būtu arī visērtāk pieejams industrijai, Eiropas Investīciju bankas eksperti mums palīdz izstrādāt šo projektu,” norāda Mārtiņš Borodušķis.

LU Bioloģijas fakultātes pētnieki Anna Ramata-Stunda (pa kreisi) un Mārtiņš Borodušķis (centrā) sarunā ar EK priekšsēdētāja vietnieku Jirki Katainenu

Par spīti sākotnējai skepsei un neticībai, tā dēvētajam Junkera plānam tomēr ir izdevies sasniegt nosprausto mērķi. Eiropas valstu ekonomikā mazāk nekā piecu gadu laikā ir ieguldīti gandrīz 350 miljardi eiro, uzsver Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens:

“Kad mēs tikko izvirzījām priekšlikumu izveidot šo fondu, laikrakstā “Der Spiegel” bija raksts, kurā es tiku nodēvēts par alķīmiķi. Un pagāja zināms laiks, kamēr mēs spējām paskaidrot, ka tā nav nekāda raķešu zinātne, bet gan parastā banku darbība. Kad mēs sakām, ka viens miljards garantiju nozīmē 15 miljardus investīciju, tad mēs būtībā runājām par to, kā ikdienā strādā bankas, nekas vairāk.”

Tā kā šis modelis kopumā tiek uzskatīts par veiksmīgu, Eiropas Komisija ir piedāvājusi to turpināt arī nākamajā daudzgadu budžeta posmā. Tomēr programmas fokuss tiks sašaurināts, lai novirzītu līdzekļus akūtākajām vajadzībām, piemēram, cīņai ar klimata pārmaiņām.

Katainens arī uzskata, ka daļēji šie aizdevumi varētu kompensēt plānoto struktūrfondu samazinājumu. Tādēļ viņš mudina arī dalībvalstis nākotnē ieguldīt šajā programmā daļu no viņiem atvēlētajiem ES fondiem:

“Ieguldot vienu miljonu ES investīciju programmā, valsts var saņemt 14 miljonus. Tādēļ valsts vienmēr var izšķirties, kā visefektīvāk varētu izmantot Eiropas Savienības līdzekļus. Vai samaksāt vienu miljonu eiro tiltu vai lielceļu būvniekiem ir vērtīgāk, nekā saņemt 14 miljonus aizdevumos visdažādākajām vajadzībām.”

Tomēr nebūt ne visi ir priecīgi par šādu perspektīvu, jo no struktūrfondiem saņemtā nauda nav jāatmaksā, turpretī aizdevums no Eiropas Investīciju bankas ir un paliek parāds.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti